banner

Dekoratīvās pundurcūciņas: moderni mājas mīluļi?

18.12.2018

Mūsdienās jēdziens mājdzīvnieks ir palicis ļoti plašs. Mājās tur ne tikai kaķus, papagaiļus, suņus un kāmjus, bet arī šinšillas, skunksus, un arī… cūciņas! Protams, ne jau parastās, lielās, bet to mini variācijas. Tādas ir pundurcūciņas, jeb minipigi, kuri ārzemēs kļuvuši par īstu modes kliedzienu. Bet vai šie dzīvnieki tiešām ir piemēroti turēšanai mājās?

 

Kopš seniem laikiem cūka tika uzskatīta par pretrunīgu dzīvnieku. Vienā kultūrā to uzskatīja par svētu dzīvnieku, taču citā par netīru, upurējamu radību. Taču kopumā, cūka simbolizē auglību, saimnieciskumu un bagātību.

Tuvojoties cūkas gadam, pievērsīsimies pēdējam jauninājumam – dekoratīvai pundurcūciņai, kas strauji iekaro cilvēku sirdis visā pasulē.

 

Dekoratīvo cūciņu īpatnības

Pundurcūkas ir dažādas. Bet tās visas vieno fakts, ka viņas ir veidotas selekcijas ceļā, aptuveni 1950. gados. Zinātnieki krustoja mājas cūkas ar to meža sugasbrāļiem, un atlasot atbilstošāko ciltsmateriālu, “minimizēja” parasto ruksi un padarīja to par pievilcīgāku un pieticīgāku.

Pastāv daudz dažādas dekoratīvo cūciņu šķirnes. Piemēram, vēl nesen bija populāras Vjetnamas pundurcūkas. Tās varēja redzēt teju katrā  minizoo. Arī Vjetnamas pundurcūka skaitās dekoratīva šķirne. Taču patiesībā, nav tik maza, lai turētu to dzīvokli, vai pat privātmājā. Tās svars ir no 50 līdz pat 100 kg!

Šobrīd modes tendences mainījās, un vispieprasītākie ir tā sauktie minipigi un pat mikropigi. Šī šķirne ir ierakstīta Ginesa Rekordu grāmatā, kā vissmalkākā no cūkām. Pieauguša mikropiga svars ir līdz 12 kg! Taču tas ir liels retums. Ja neaizrauties ar galējībām, var izvēlēties standarta minipigu, kas svērs 40 līdz 80 kg, mazāks variants  - 10-30 kg. Bieži dekoratīvās cūciņas svars ir atkarīgs no barošanas. Cūkām ir nosliece uz lieko svaru, tāpēc tās ātri var zaudēt pievilcīgo mazo izmēru, vai otrādi, ieturot diētu, svērt mazāk.

Parasti, pārāk mazs izmērs liecina drīzāk par anomāliju. Ir zināms, ka ekstremāli mazas pundurcūciņas, kas sver 5-10 kg, ir slimīgas, un ļoti grūti pavairojamas, vai vispār neauglīgas. Arī dzīves ilgums tām ir ļoti īss.

Pundurcūciņu variācijas ir ļoti dažādas arī krāsu ziņā. Pateicoties selekcijai, tās var būt gan melnas, gan baltas, arī raibas, rudas, sudrabainas, ar dažādiem plankumiem un pat strīpām.

Retāk sastopamas un īpaši populāras šobrīd ir melnas ar lāsumiem, marmora krāsas cūciņas.

 

Turēšana un barošana

Neatkarīgi no izvēlētās šķirnes, pundurcūciņu dzīves ilgums ir pietiekami garš – labos apstākļos, mīlētas un koptas, tās nodzīvo 10-15 gadus.

Vislabāk uzturēt pundurcūciņu  privātmājā, nodrošinot ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, taču pavisam mazus eksemplārus iespējams turēt arī pilsētas dzīvoklī tāpat kā suņus vai kaķus. Pundurcūciņas ir noteikti jāved pastaigās. Tās ātri pierod pie kaklasiksnas un pavadas, ja pieradina kopš mazotnes.

Par cūkām ir daudz stereotipu. Viens no izplatītākajiem joprojām ir par cūku nevīžību un netīrību. Tā nav patiesība. Īpaši pundurcūkas, kas veidotas selekcijas ceļā, ir tīrīgi dzīvnieki, kas nesagādās vairāk rūpju par pierastajiem mājdzīvniekiem. Protams, arī saimniekam ir jāpūlas, lai jebkurš mājdzīvnieks būtu sakopts. Minipigi viegli apgūst nokārtošanos kastītē, un nemēdz kārtot savas dabiskās vajadzības kur pagadās. Tām nepiemīt kāda specifiska smaka. Dekoratīvie ruksīši parasti neizraisa alerģijas, taču pirms to iegādes, vēlams par to pārliecināties. Tomēr arī cūkām ir īsa spalva, kas var sagādāt potenciālam saimniekam nepatīkamu pārsteigumu.

Viens no galvenajiem aspektiem pundurcūku turēšanā ir pareiza barošana. Ir jāatceras, ka cūkas ir visēdājas. Tāpēc arī ēdienkartei jābūt atbilstošai. Diennakts barības deva var sasniegt līdz 1 kg barības. Pareizi būtu sadalīt mīluļa diennakts porciju 3 daļās. Barošana ir atkarīga arī no tā, cik lielu cūciņu jūs vēlaties redzēt sev blakus. Protams, korpulentas, apaļas cūciņas izraisa patiesu smaidu, taču liekais svars ir arī īsta problēma, un aizrauties ar pārlieku lielām porcijām nav vēlams. Pārbarots dzīvnieks būs slimīgs, var zaudēt apmatojumu, tam var parādīties izsitumi un dažādas veselības kaites.

Cūkas ēdienkartē noteikti jābūt dažādai pārtikai: zaļumiem, graudaugiem, augļiem, dārzeņiem, arī piena produktiem. Kā citiem mājdzīvniekiem, ruksīšiem nedrīkst dot sāļu, asu, treknu, kūpinātu ēdienu. Tam jābūt līdzīgam mazu bērnu barošanai  - tikai veselīgi, sabalansēti produkti bez jebkādām garšas piedevām un galējībām.

 

Gudras, bet ar raksturiņu

Ja jūs gribat jauku kompanjonu, kāda varētu kļūt pundurcūciņa, audzināšanas process un pieradināšana pie kārtības jāsāk kopš pirmās dienas, kad jūsu mīlulis ienāk ģimenē.

Tas nozīmē gan kārtības mācīšanu, gan paklausību, gan komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem un mājdzīvniekiem.

Dekoratīvās cūciņas ir orientētas uz cilvēku, ir ļoti gudras, apķērīgas, ātri saprot, ko saimnieks vēlas. Taču tās ir arī spītīgas, tāpēc tās ir ātri jāsocializē, pretējā gadījumā, nezinot kā uzvesties ar maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un dažādiem mājdzīvniekiem, izaugušas bez atbilstošas apmācības un kārtības, nobriedušas cūciņas var izrādīt savu nepatiku un pat agresiju. Jāpiemin, ka cūkām piemīt laba atmiņa, līdz ar to, tās spēj atcerēties arī pāridarītājus.

Nemācīts un atstāts novārtā ruksītis var pievērsties arī mājas demolēšanai. Taču zinot uzvedības nianses, to iespējams novērst, izmantojot cūciņu augsto intelektu un mīlestību pret cilvēku.

Labi un pareizi audzināts minipigs būs labs draugs ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. To ir iespējams, un diezgan viegli apmācīt dažādām komandām, līdzīgi kā suni. Piemēram, tas var izpildīt tādas komandas, kā “Sēdi!”, “Guli!”, “Stāvi!”, “Vietā!”. Arī dot balsi, pagriezties, un vēl daudz ko citu, atkarīgi no īpašnieka vēlmēm.

Pundurcūciņas labprāt komunicē ne tikai ar savu amizanto astīti, no prieka luncinot to, kā suņi, bet arī izmantojot balsi. Tā nebūt nav tikai rukšķēšana. Pundurcūciņas spēj arī dziedāt un atdarināt labi pazīstamas skaņas un pat balsis.

Kopumā, dekoratīvām cūciņām ļoti patīk cilvēku uzmanība, tie ir kompānijas dzīvnieki, nav vientuļnieki. Viņiem jāvelta pietiekami daudz uzmanības un laika, gan darbojoties kopā, gan samīļojot.

Ar cūciņu var doties garās pastaigās, noteikti piesaistot vispārēju uzmanību. Var doties uz mežu, un priecāties par dzīvnieciņa lielisko ožu, kas ir izteiktāka nekā sunim. Var iet arī sēņu medībās, sportot, ceļot.

Veselības ziņā, galvenais ir nepārbarot pundurcūciņu. Pārējās rūpes neatšķiras no citu dzīvnieku kopšanas: regulāri jātīra kastīte, kur kārtojas mīlulis, ik pa brīdim jāmazgā, jāseko līdzi traukiem, lai tie būtu tīri, kā arī jāapskata dzīvnieciņa āda, ausis, acis un nagi.

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ