banner

Peles kā mājas mīluļi

05.04.2018

Noteikti, uzreiz prātā nāk parastā pelēkā pele, kura zog graudus un slēpjas pagrīdē. Vai arī baltā laboratorijas pele. Daudziem iedomājoties par šo mazo, ņipro grauzēju, uzmetas šermuļi. Taču, nevajag pārdzīvot! Ja gribat mazu, mīļu, amizantu dzīvnieciņu, iespējams, mājas, vai dekoratīvā pele, būs atbilstoša izvēle!

 

Peļu daudzveidība

Zināms, ka baltas peles allaž izmantoja kā laboratoriju dzīvniekus, eksperimentēja ar tām, testēja dažādus ķīmijas preparātus, zāles, kosmētiku.  Peles ir arī barība čūskām un plēsējiem. Kāpēc? Peles ir pieticīgas, ātri vairojas. Taču, laboratorijās peles nokļuva pavisam nesen – pagājušā gadsimta 20. gados.

Nav īsti zināms, kā peles nonāca Eiropā, bet ir zināma to dzimtene. Tā ir Japāna un Ķīna. Tur šie amizantie dzīvnieciņi bija pazīstami jau pirms 2000 gadu. Jau tad baltās peles turēja kā mājdzvniekus. Dažās valstīs tās uzskatīja par svētiem dzīvniekiem.

Savā dzimtenē – Austrumos, tās tiešām novērtēja un uztvēra nevis kā kaitīgus grauzējus, bet gan kā dzīvniekus ar savu lomu un nozīmi dabas ciklu norisē. Ķīnieši izcēla peles tīrību, rosību, spēju pielāgoties un draudzīgu attieksmi pret apkārtējiem. Šīs īpašības vēlāk tika aprakstītas arī pasaules tautu ticējumos un pasakās. Austrumos apdzied peles gudrību un asprātību, krievu pasakās – čaklumu, izpalīdzību.

Vēlāk peli novērtēja arī kā patīkamu mājdzīvnieku. Šobrīd tā ir tik pat populāra un pieprasīta kā pārējie mazie mājas mīluļi. Pelei ir arī vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem pazīstamiem grauzējiem, kurus tur kā kompanjonus.

Mūsdienās selekcionāri ir izveidojuši visdažādāks peļu šķirnes, kuras atšķiras pārsvarā pēc apmatojuma krāsas, spalvas garuma un izskata. Piemēram, ir parastās, sprogainās, garspalvainās peles.
Arī krāsu variācijas var būt visdažādākās: vienkrāsainas, melnas ar lāsumiem, plankumainas,  šinšilla, siāmas, un daudz citu. Tāpēc, tie kas izlēma par labu šim ņiprajam, amizantajam dzīvnieciņam, varēs izvēlēties tieši to, ko vēlēsies.

 

Turēšana, kopšana, barošana

Tik mazam zvēriņam nevajag milzīgu mitekli. Tas lieliski jutīsies stikla terārijā ar platu paliktni un zemām bortēm. Izvēloties voljēru pelei, vajg atcerēties ka šķietami mazais grauzējs spēj sagrauzt koku, plastmasu, arī citus cietus materiālus. Pelei piemīt arī cita īpatnība. Tā spēj tikt ārā pat no visšaurākām vietām. Tādēļ būrim liek virsū sietu, lai pele neizspruktu.

Būrī pelei ierīko mājiņu. Tā var būt no zooveikala, vai arī parasta kaste, podiņš, u.c.). Vēl būrī jābūt stabiliem traukiem ēdienam un ūdenim, dažādām rotaļlietām, vēlams arī rotaļu kompleksam. Var ierīkot trepes, zarus, slēptuves, līmeņus.

Grauzēja dzīvesvietā parasti ieklāj pakaišus vai parasta papīra šauras loksnes. Pakaišus jāmaina reizi nedēļā, taču ēdiena trauks un būris ir jātīra katru dienu, jo tajā var sakrāties ēdiena pārpalikumi un ar laiku sabojāties.

Peles miteklim jāstāv tuvāk pie sienas, taču tālāk no logiem un radiatoriem. Jāuzmanās no caurvējiem, kuru dēļ pele var nopietni saslimt.

Ēdiena ziņā peles ir ļoti pieticīgas. Tās labprāt mielosies ar graudiem: auzām, prosu, miežiem, kukurūzu. Retos gadījumos var piedāvāt pelei sēklinas. Papildus graudiem pelei var dot skābpiena produktus. Tādus, kā biezpiens un diētisks siers. Mazo pīkstīti var pacienāt arī ar vārītas olas baltumu, maizes gabaliņu, dārzeņiem un augļiem. Periodiski ēdienkarte ir jāpapildina ar speciāliem  vitamīniem un minerālvielām, domātām tikai pelēm.

Pelei ir ļoti ātra vielmaiņa. Tādēļ, ēdienam pastāvīgi jāatrodas ēdiena traukā. Pelēm ir jāasina zobi. Lai nevejadzētu griezties ar šo problēmu pie veterinārārsta, vēlams dot pelei augļu koku vai bērzu zarus. Vienmēr jābūt pieejamam tīram ūdenim. Pele dzer maz. Dienā tai vajag vien 3 ml ūdens.

 

Uzvedības īpatnības

Dekoratīvās peles ļoti ātri spēj pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, videi. Viņas ir pieticīgas turēšanā un tām nav vajadzīga liela dzīves platība. Peles pierod pie jauniem saimniekiem, un kļūst par klēpja mīluļiem. Šis sīkais grauzējs pa dienu mēdz gulēt, un modrs ir pārsvarā naktī.

Neskatoties uz to, ka peles viegli pielāgojas jauniem apstākļiem, tās tomēr ir diezgan bailīgas un uzmanīgas. Pēc dzīvnieka iegādes paies laiks, pirms pele sāks jums uzticēties un atzīs par savu saimnieku. Tā var slēpties, izvairīties no kontakta. Tāpēc ļoti svarīgi ir parūpēties par migu, kur sīkais grauzējs varētu noslēpties. Pirmajā laikā pele pavadīs savā miteklī daudz laika, un pametīs to tikai lai nokārtotos un paēst.

Barojot un kopjot mīļdzīvnieciņu ir jāizvairās no straujām kustībām, kuras var mazo pīsktuli nobiedēt. Pele ir jāpieradina pie savas balss pakāpeniski. Runājiet ar to mierīgā balsī. Pēc īsa laika tā zinās savu vārdu un atsauksies uz jūsu balsi.  Pelēm ir lieliska oža. Tāpēc tā viegli atpazīs savus cilvēkus pēc to smaržas. Īpaši ātri pele pieradīs pie tā, kas regulāri viņu baro. Kad saimnieks tuvosies būrim, pele sveicinās to ar priecīgu pīkstienu.

Pele ir sabiedrisks, bara dzīvnieks. Tā nelabprāt dzīvos viena. Vislabāk būtu turēt kopā vairākus dzīvniekus. Pateicoties mazajiem izmēriem un miermīlīgajam raksturam, tas ir iespējams. Viena pele visdrīzāk lielāko laika daļu pavadīs savā mājiņā. Taču, jūs varat padarīt peles dzīvi jautrāku, piedāvājot tai atbilstošas rotaļlietas. Piemēram, mazu bumbiņu, koka klučus, vai citas piemērtoas mantiņas. Dodot pelei koka mantas, jāpārliecinās, ka tās nav nokrāsotas vai nolakotas. Graužot tās, pele var saindēties.

 

Dzīves cikls

Peles dzīves ilgums, diemžēl, ir diezgan īss. Mājas apstākļos tā dzīvo aptuveni 3 gadus. Tad no mīluļa nāksies šķirties. Taču, peles tik ātri vairojas, ka savvaļā jaunā paaudze nemanot aizvieto veco. Pie labvēlīgiem apstākļiem peles spēj vairoties visa gada garumā. Vienai pelei gadā var piedzimt ap 120 pēcnācējiem.

Dzimumbriedumu peles sasniedz aptuveni 35 dienu vecumā. Mātītes nobriest ātrāk par tēviņiem.   Dzimumaktivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Galvenie ir dzīves apstākļu kvalitāte, veselība un stress.

Vienā metienā mātītei piedzimst no 5 līdz 9 mazuļiem. Pelēni piedzimst kaili. Arī acis un ausis ir aizvērtas. Mazuļi ir pavisam mazi, tie sver aptuveni 2 gramus, un ir līz 3 cm gari. Dzimumu uzreiz noteikt nav iespējams. Atšķirības kļūst redzamas, pelēniem pieaugot. Pēc 5 dienām sāk atvērties ausis, sāk augt spalvas. Divu nedēļu vecumā veras vaļā acis.

Pelēnus šķir no mātes 20 dienu vecumā, kad tie kļuvuši patstāvīgi. 

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ