banner

Savvaļas kaķis mājās?

13.04.2018

Bagātos namos, īpaši austrumos, jau sen dzīvoja savvaļas kaķi. Augstdzimuši ļaudis turēja tos ne tikai kā savas bagātības dzīvu apliecinājumu, bet arī kā medību palīgus.Mūsdienās, ceļoties labklājības līmenim, turīgi cilvēki aizvien biežāk izvēlas eksotiskus dzīvniekus. Arī savvaļas kaķus.

 

Pēdējos gados tie kļuva īpaši populāri, un to nereti izmanto kontrabandisti, atvedot no tālajām zemēm visdažādākos zvērus. Tiešām, skatoties uz mazu, amizantu kaķēnu, cilvēks iztēlojas cik skaisti tas izskatīsies viņa greznajos apartamentos un cik neatvairāms būs saimnieks blakus savam pieradinātam meža zvēram.

Taču te vajag uzreiz pabrīdināt – pirmkārt, ne visās valstīs drīkst turēt eksotiskus dzīvniekus. Likumi attiecībā uz šo jautājumi var mainīties, taču šobrīd, piemēram, Latvijā,  saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir aizliegta. Ir atsevišķi normatīvie akti, kas aizliedz krokodilu un čūsku turēšanu mājās. Atļauts turēt mājās tādus dzīvniekus kā suņus un kaķus, kā arī tos, kurus iespējams nopirkt zoo veikalos: grauzējus, putnus, bruņurupučus,  zivtiņas.

Par savvaļas dzīvnieku turēšanu mājās, Latvijā pastāv sods līdz pat 700 eiro. Taču ir arī izņēmumi – savvaļas dzīvniekus drīkst turēt tie, kas ir reģistrējuši tos kā kolekciju vai zooloģisko dārzu. Taču šis izņēmums parasti skar profesionālus, nevis parastus cilvēkus, kas neizprotot savvaļas dzīvnieku uzvedības nianses, un izdomā nopirkt dzīvu eksotiku. Tieši pēdējos sagaida vilšanās, jo mīļš kaķēns pēc laika parvērtīsies palielā plēsējā, ar visiem instinktiem.

Pirms iegādāties karakalu, servalu, savannu, šauzi, manulu, vai vēl kādu citu, it kā domesticētu dabas brīnumu, apsveriet visas tā turēšanas nianses. Bieži vien lēmumu iegādāties savvaļas kaķi nosaka liels naudas maks un atbilstība modei. Taču, ir labi jāzina un jāredz nākotne ar šo dzīvnieku. Nereti tas paliek novārtā jau neilgu laiku pēc iegādes. Jo cilvēks, kas to nopircis, nemaz nav iedziļinājies turēšanas jautājumos un izpratis izskatīgā zvēra raksturu,  īpatnības. Viena lieta paņurcīt to, pavisam cita – ilgus gadus dzīvot zem viena jumta un nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus. Savvaļas kaķiem ir vajadzīgi īpaši apstākļi turēšanai. Liela dzīves platība, liels mantiņu daudzums, un āra voljērs, kur tas var izkustēties. Šādus dzīvniekus netur dzīvokļos pilsētas centrā! Šiem kaķiem parasti patīk kāpelēt, tāpēc jāpadomā par specifisku nagu asināmo, plauktiem, kokiem.

Savvaļas kaķus labāk iegādāties pēc iespējas agrāk, un ja jums ir kolekcionāra statuss, tad – sertificētās audzētavās, kas specializējas uz šīm dzīvnieku sugām.

 

Savvaļas kaķu rakstura īpatnības

Visi zina teicienu – kaķis staigā tur, kur pašam tīk. Tas nav izdomāts, bet gadsimtiem ilgi novērots. Ja suni domesticēja un pakļāva cilvēks, tad ar kaķi viss jau sākotnēji bija sarežģītāk. Tas atnācis pats – un ne jau draudzības meklējumos. Visticamāk, pie cilvēka tas atradis izdevību.Tur viņš varēja paēst un pārnakšņot. Arī cilvēkam šāda sadarbība bija izdevīga – kaķis ķēra grauzējus, bet cilvēks to baroja un ļāva gulēt, piemēram, šķūnī.

Ja suns, pat zirgs, kļuvis par tiešām domesticētu dzīvnieku, četrkājaino draugu un palīgu daudzās jomās, uz kuru var paļauties, tad kaķis tā arī palicis līdz galam nepieradināts un spējīgs dzīvot savvaļas apstākļos. Protams, cilvēka centieni padarīt to par kompanjonu, ir izdevušies. Pateicoties selekcijai ir zināmas daudzas kaķu šķirnes, kas lieliski jūtas mājās un jauki sadzīvo ar saimnieku. Taču, joprojām, pat visslinkākajam šķirnes kaķim ir izteikti medību instinkti un savs ES. Kaķis, būdams dzīvnieks-vientuļnieks nelabprāt atsakās no savas neatkarības un pakļaujas cilvēka gribai.

Bet tagad iedomāsimies savvaļas kaķi. Tas ir vientuļnieks, kuram nav bara vadoņa, kam pakļauties. Piemēram, kā mēdz būt vilkiem. Tiem ir tā saucamais alfa, kam pakļaujas pārējie vilki. Tātad, šādu dzīvnieku dzīvesveids paredz to, ka kādam tomēr ir jāpadodas, kāds var būt svarīgāks par vienu indivīdu. Bet kaķim tāda galvenā nav. Viņš pats sev ir saimnieks. Savvaļā  kaķi (arī servals, kas mūsdienās tiek piedāvāts kā mājdzīvnieks) dzīvo pa vienam, kopā tie saiet kad ir pārošanās laiks. Tāpēc, šim dzīvniekam nav pakļaušanās mehānisma. Un ja suņa-mednieka instinktus cilvēks kaut kādā mērā var kontrolēt, vadīt, jo šis dzīvnieks ir orientēts uz cilvēku, tad kaķa gadījumā, un jo īpaši savvaļas kaķa – to izdarīt nav iespējams. Pamēģiniet aizliegt kaķim ķert taureņus vai sekot līdzi putnam!

 

Turēšanas nianses

Sadzīve ar savvaļas kaķi ir diezgan sarežģīta. Cilvēkam, kas redz tikai šo, tiešām neticami skaisto un graciozo dzīvnieku ārieni, un neizprot uzvedības nianses, nāksies vilties. Tas nav parasts Muris, kuru pārnesot mājās, varēs atstāt savā ziņā, parādīt tualetes vietu, pabarot un priecāties par glīto mīluli. Nebūt nē! Arī parasts mājas kaķis pieprasa uzmanību, cik neatkarīgs tas arī nebūtu. Saimniekam jārēķīnās, ka savvaļas kaķa pieradināšana un audzināšana ir laikietilpīgs, dārgs un grūts process.

Ēdināšana. Šos dzīvniekus nevarēs barot ar sauso barību. Kaķa ēdienkartei jābūt maksimāli pietuvinātai savvaļās radinieku ēdienam. Tātad, tā būs gaļā, kura jādod kaķim katru dienu. Diennakts deva būs līdz 1,5 kg vidēji lielam kaķim (servals, karakals, savanna).  Ja neievērot šo dabisko diētu, dzīvnieka veselība sāks bojāties. Pirmkārt, tie būs kauli, muskuļi, kas cietīs nepietiekamu mikroelementu dēļ. Ietaupot uz dzīvnieka rēķina, var izprovocēt neatgriezeniskas sekas tā veselībai. Savvaļas kaķiem dēļ nepareizas barošanas saplaisā, deformējas, novirzās un lūzt kauli. Šādos gadījumos ir nepieciešama operācija, taču kā vairāki savvaļas dzīvnieki  - lielie un vidējie kaķi bieži nepanes narkozi, kas der mājdzīvniekiem. Nereti šādas operācijas beidzas letāli. Tas pats attiecas uz kastrāciju un sterilizāciju. Arī ārstēšana bieži ir nesekmīga. Kaut vai tādēļ, ka mūsu reģionā praktiski nav veterinārārstu, kas specializētos uz savvaļas dzīvnieku ārstēšanu.

Pieradināšana pie kārtības. Diemžēl, šie kaķi vēl nav tik labi pieradināti pie dzīves mājas apstākļos. Tāpēc tie ir pieraduši pie teritorijas iezīmēšanas. Gan mātītes, gan tēviņi. Liela nozīme te būs audzētavai, kur kaķēns bija paņemts un paaudžu skaitam, kuras pieradušas dzīvot ar cilvēku un izprot kārtību mājās. Jebkurā gadījumā, savvaļas dzīvnieku urīns ož ļoti specifiski un tāpēc atstātās “zīmes” būs pagrūti likvidēt. Arī pieradināts pie kārtības savvaļas zvērs ik pa reizei var iezīmēt savu teritoriju, kā arī saimnieku. Kastrācija, protams, ir obligāta, taču riskanta, iespējamās narkozes nepanesības dēļ.

Karakals, savanna, servals ir diezgan lieli dzīvnieki. Tie ir spēcīgi, muskuļoti, ātri savā reakcijā. Viņiem patīk augstums, un tie ir spējīgi lēkt ļoti augstu. Žogs kas ir 3 m augsts šim dzīvniekam būs tīrais nieks. Tāpēc tos tomēr iesaka turēt slēgtos, plašos voljēros. Ja tomēr tas dzīvo iekštelpās, saimniekam jāpiedomā pie atpūtas vietām zem griestiem un kārtīga, izturīga nagu asināmā. Pat parastais mājas kaķis spēj iznīcināt mīkstās mēbeles, asinot nagus. Tikai iztēlojaties lielo murrātāju pie šīs nodarbes!

Attiecības ģimenē. Savvaļas kaķi var pielāgoties cilvēka dzīvei, arī pieķerties saimniekam. Taču izvēlas parasti vienu uzticamo draugu, kam velta savu mīlestību, uzticas. Šie dzīvnieki ļoti smagi pārdzīvo saimnieka maiņu vai nāvi, un nespēj pieaugušā vecumā pielāgoties pie citiem dzīves apstākļiem un cilvēka. Iegādājoties šo dzīvnieku ir jāsaprot, ka tā dzīves mūžs pie labiem apstākļiem un kopšanas ir 15-20 gadi. Vai jūs tiešam esat gatavi šādu specifisku dzīvnieku turēšanai visu tā mūžu? Vai arī tā ir kaprīze, vēl sliktāk – bērna vai mīļotās untums, kurš tikpat ātri kā sācies, arī beigsies. Bet dzīvnieks taču paliks! Ja parastu minkānu vai suni var sliktākajā gadījumā kādam atdot un tas drīz vien adaptēsies, ar savvaļas kaķi tas nenotiks.Vienīgā iespēja tad ir privātie zoodārzi, kur iespējams pieņems šo dzīvnieku.

Savvaļas kaķi ir neticami veikli, ātri, spēcīgi. Un vienmēr bruņoti ar asiem zobiem un nagiem. Pat spēlējoties šie dzīvnieki mēdz ievainot saimniekus, atstājot nevis mazus skrāpējumus, bet īstas asiņojošas brūces. Pēc dabas šie kaķi pārsvarā ir bailīgi, tāpēc uzbrukt cilvēkam visticamāk neuzdrošināsies. No kontaktiem ar svešiniekiem izvairīsies. Arī mazi bērni satrauc šos graciozos dabas brīnumus. Gimenēm ar maziem bērniem (līdz 5 gadu vecumam) savvaļas dzīvniekus neiesaka iegādāties.

Citus dzīvniekus savā teritorijā savvaļas kaķis diez vai pacietīs. Protams, atkrīt putnu  un sīku grauzēju turēšana vienā mājā ar savvaļas dzīvnieku. Arī mājas kaķi tā lielāks radinieks spēj nomedīt, vadoties pēc instinktiem. Tas pats var notikt ar maziem klēpjsunīšiem. Šiem dzīvniekiem joprojām ir ļoti izteikti un grūti kontrolējami medību instinkti. Ja savvaļas kaķis ir izaudzis ar vidēja vai liela izmēra miermīlīgu suni, to attiecības var būt normālas.

 

Tātad, noslēgumā – savvaļas kaķi kā mājas mīluli drīkst iegādāties tikai kolekcionāri vai mini-zoo īpašnieki. Pārējos gadījumos tas būs likuma pārkāpums, ar naudas sodu un dzīvnieka konfiscēšanu. Ņemt savannas, karakalus, servalus, šauzi, manulus, u.c. vidējos un lielos kaķus var tikai un vienīgi audzētavās, kur šie kaķi dzīvo paaudzēs, tos uzreiz socializē un tur mājas apstākļos. Iegādājoties šo dzīvnieku atpakaļceļa nebūs, uz ielas no nepalaidīsi un citam cilvēkam neatdosi, tāpēc jo īpaši atbildīgi jaāpsver visas iespējamās grūtības un vēlmi nodzīvot ar zvēru 15 un vairāk gadu, zināmi ierobežojot savu un tuvinieku dzīvi.

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ