banner

Raksti

Baltijas valstu nacionālo suņu šķirņu trijotne

25.08.2017

Arī mūsu reģions var lepoties ar savām suņu šķirnēm. Visi šie četrkājainie ir lieliski mednieki, ideāli piemēroti vietējam klimatam un medību īpatnībām. Kā arī, šie suņi ir skaisti, un apveltīti ar jauku raksturu, kas padara tos arī par patīkamiem kompanjoniem.

Mūsu reģionā medī pārsvarā tādus meža zvērus, kā: mežacūkas, stirnas, briežus, aļņus, lapsas un zaķus. Šo dzīvnieku medībām ir nepieciešams neliela auguma, viegli vadāms, kontaktējošs ar saimnieku-mednieku, suns. Turklāt, viegli atsaucams un ar melodisku balsi, lai iet zvēram pa pēdām. Vadoties pēc šiem kritērijiem, tika izveidotas Baltijas valstu nacionālās suņu šķirnes, kuru nosaukumos ir atzīmēta katra no trim Baltijas valstīm: Igaunijas dzinējsuns, Latvijas dzinējsuns, Lietuvas dzinējsuns.

 

Igaunijas dzinējsuns

Igaunijas dzinējsuns ir neliela auguma medību suns. Tas tika izveidots Baltijas valstu reģionā 20. gadsimta 30. gados. Īpašu ieguldījumu šķirnes tapšanā sniedza kinoloģiskā kluba «Kalev» kinologi. Šī šķirne tika izveidota dēļ vajadzības pēc diezgan maza auguma medību suņiem, jo tajos laikos bija izsludināts likums, kas liedz piedalīties medībās ar liela auguma suņiem. Suņi, augstāki skaustā par 45 cm nevarēja vairs iet medībās, jo bija bīstami stirnu populācijai, kas tolaik bija apdraudēta. Igauņu kinologi izveidoja vietējām vajadzībām nepieciešamo mednieku, selekcijā izmantojot dažādus vietējos suņus, un speciāli šim nolūkam ievestos Baltijā angļu bīglus. Ir zināms, ka škirņi veidoja arī, ciltsdarbā izmantojot fokshaundus un Krievijas dzinējsuņus. Šveices dzinējsuņu asinis tika pievienotas, lai uzlabotu jaunās šķirnes balss tembru. Šķirne Igaunijas dzinējsnus tika oficiāli atzīta 1954. gadā. Pirmais standarts tika izveidots 1959. gadā.

Izskats: līdzīgs bīglam un fokshaundam. Igaunijas dzinējsuns ir neliela auguma, diezgan izstiepta formāta. Ar platām krūtīm, muskuļots, zobenveida asti. Galva garena, ar nokarenām ausīm, tumšām brūnām acīm. Spalva ir īsa, spīdīga, taču nedaudz asa. Pavilnas gandrīz nav. Krāsa: melni dārksārta, brūni dārka, melni dārka.

Izmēri:

Suņi: 45-52 cm skaustā;

Kuces: 42-49 cm skaustā.

Dzimumatšķirības ir izteiktas.

Raksturs: šis suns ir aktīvs, spēcīgs, komunikabls, pietiekami paklausīgs, atsaucīgs. Parasti par savu saimnieku izvēlas vienu ģimenes locekli, taču ir jauks un mīļš ar visu ģimeni. Pret svešiniekiem izturas piesardzīgi, ir diezgan rezervēts. Medībās ļoti azartisks, modrs, bezbailīgs.

 

Latvijas dzinējsuns

Pirmās mednieku apvienības bija izveidotas Latvijā, Rīgā 20. gadsimta sākumā – 1919. gadā. Vēlāk arī citās pilsētās – Jelgavā un Bauskā 1920.gadā.  1922. šīs medību apvienības tika sasauktas kopā un bija nolemts izveidot Latvijas medību biedrību savienību, jeb LMBS. Par šīs organizācijas priekšsēdētāju tika iecelts Latvijas republikas prezidents Jānis Čakste. Var vien nojaust, cik augstā līmenī tolaik bija medību suņu selekcija. Pavisam drīz pēc jaundibinātās organizācijas tapšanas Latvijā notika pirmā medību suņu izstāde – 1923. gadā.

Runājot par nacionālo Latvijas šķirni, tā bija pazīstama jau kopš 17. gadsimta, ar nosaukumu Kurzemes dzinējsuns. Šo šķirni bija izveidojis slavenais Hercogs Jēkabs. Pētnieki pieļauj, ka Kurzemes dzinējsuņa dzīslās rit angļu, Šveices dzinējsuņu un arī bladhaunda asinis.

Kurzemes dzinējsuns bija pietiekami plaši izplatīta šķirne, kuru godināja un augsti vērtēja ne tikai vietējie mednieki. Taču, iestājoties Pirmajam pasaules karam, populācija strauji saruka un praktiski izmira. Otrais Pasaules karš nodarīja šķirnei vēl lielāku postu, līdz ar to šķirnes entuziastiem nācās papūlēties, lai atjaunotu šķirni. Tā, aktīvisti atlasīja 40 Kurzemes dzinējsunim līdzīgus suņus no dažādādām Latvijas vietām. Tika izveidota arī audzētava, kur speciālisti nodarbojās ar senās šķirnes atjaunošanu. Kā pamatšķirne tika izmantots Kurzemes dzinējsuns, un nedaudz  - bīgls. Jau 1969. gadā vietējie kinologi demonstrēja sava darba rezultātu – vienādu pēc eksterjera suņu grupu, kas līdzinājās senajam Kurzemes dzinējsunim. 1971. gadā šķirne tika reģistrēta ar nosaukumu Latvijas dzinējsuns.

Izskats: nedaudz zemāks par vidēju augumu, muskuļots, stiprs. Ar zobenveida asti, ķīļveida sausu galvu. Ovālas, garenas ausis. Acis tumšas, vidēja izmēra. Spalva īsa, taisna un diezgan asa. Pavilna nav attīstīta. Apmatojuma krāsa – melns ar izteikti brūniem, rudiem lāsumiem.

Izmēri:

Suņi: 43-50 cm skaustā;

Kuces: 40-46 cm skaustā.
Svars: 15–16 kg.

Raksturs: mierīgs, līdzsvarots raksturs. Labi satiek ar bērniem, labsirdīgs un mīļš ar savu ģimeni un tās draugiem. Patīk riet, viegli apmācāms, komunikabls. Medībās ir izteikti nikns pret zvēriem.


Lietuvas dzinējsuns

Lietuviešu kinologi 20. gadsimta sākumā iedomājās atjaunot Kurzemes dzinējsuni, kas mitinājās un bija augsti godāts arī Lietuvā. Taču, ņemot vērā, ka pat šķirnes dzimtenē  - Latvijas teritorijā, šķirnes populācija pēc Pirmā pasaules kara manāmi saruka, atrast tipiskus Kurzemes dzinējsuņus bija ārkārtīgi sarežģīti. Atlasītos Kurzemes dzinējsuņa eksemplārus pāroja ar bladhaundiem, bīgliem, Polijas un Krievijas dzinējsuņiem.  Pēc Otrā pasaules kara šķirne atkal praktiski izmira. No jauna to sāka atjaunot tikai 20. gadsimta 60.gados. Sākotnējs šķirnes standarts tika apstiprināts 1966. gadā. Taču atkal šķirne stipri cieta. Šoreiz, 70. gadu sākumā tas notika lielās mežacūku populācijas dēļ: šie zvēri saplosīja ļoti daudz Lietuvas dzinējsuņus medību laikā. Tādēļ 1977. gadā Lietuvas Citoloģiskā apvienība  (Lithuanian Cytological Council) dibināja audzētavu, kas atjaunoja nacionālo šķirni.

Izskats: vidēji liela auguma, ar pietiekami garām kājām, muskuļots, spēcīgs. Ar vieglu kaulu uzbūvi, taču smagnēju ķemeni, zobenveida asti. Ausis garas, plānas. Acis tumšas. Spalva īsa, cieši pieguloša, ar labi attīstītu pavilnu. Apmatojuma krāsa ir melna ar izteiktiem brūni-rudiem lāsumiem.

Izmēri:

53-61 cm skaustā.

Svars: 27-32 kg.

Raksturs: labs suns-kompanjons. Ar savu ģimeni mīļš, komunikabls, mierīgs, līdzsvarots. Taču pret svešiniekiem izturas ar piesardzību, var būt arīdiezgan agresīvs. Neatkarīga rakstura. Medībās ļoti nikns pret zvēriem, taču paklausīgs. 

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ