banner

Raksti

Cēlais suņa-pavadoņa darbs

25.04.2018

Par godu 25. aprīlim – starptautiskajai suņu-pavadoņu dienai, pievērsīsim uzmanību cilvēkiem, kuri palīdz mūsu sabiedrībai. Un četrkājainajiem draugiem, kuri kļūst par nenovērtējamiem palīgiem un draugiem tām ģimenēm, kuras skārusi nelaime. Suņi-pavadoņi tagad nav nekāds brīnums,  taču tikt pie šāda asistenta joprojām nav tik viegli.

 

Kas ir suns-pavadonis?

Suns ir daudzpusīgs dzīvnieks, īsts mūsu palīgs un draugs. Tas spēj ganīt lopus un sargāt māju, izpildīt visdažādākos trikus, palīdzēt medībās, glābt uz ūdens, un – palīdzēt akliem cilvēkiem justies droši.

Par suņiem-pavadoņiem tiek uzskatīti tie četrkājainie draugi, kas sniedz palīdzību neredzīgajiem vai vājredzīgajiem cilvēkiem. Suns palīdz pārvietoties un labāk orientēties gan mājās, gan ārpus tām.

Pirmās suņu skolas, kur dzīvniekus mācīja sadarboties ar vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem pastāvēja Vācijā, Pirmā Pasaules kara laikā. Vācieši vēlējās paaugstināt karot spējīgu cilvēku skaitu un izdomāja piesaistīt tam karavīrus-veterānus, nodrošinot ar īpaši apmācītiem suņiem. Šī doma ar laiku izplatījās visā pasaulē. ASV pirmā suņu-pavadoņu skola tika atklāta 1929.gadā.

 

Kur sagatavo suņus-pavadoņus?

Arī Baltijas valstīs pastāv dažas organizācijas, kur speciālisti apmāca suņus pavadoņa darbam un pēc mācībām iedod aklam cilvēkam, kas ir pieteicies četrkājainajam asistentam. Piemēram, Igaunijā tās ir: organizācija Eesti Juht-ja Abikoerte Kool jeb angļu valodā - Estonian Guide and Assistant Dog Foundation, un Abikoerte Keskus - Assistance Dogs Estonia, kas darbojas kopš 2011. gada. Estonian Guide and Assistant Dog Foundation pastāv jau 25 gadus.
Šobrīd  ar neredzīgajiem cilvēkiem strādā 21 suns-pavadonis, pavisam šī organizācija apmācīja vairāk nekā 60 suņus. Estonian Guide and Assistant Dog Foundation suņu apmācības skolā strādā  2-3  kinologi.

Tāpat kā Latvijā, organizācijas eksistē pateicoties ziedojumiem, mecenātiem, nedaudz palīdz arī vietējās pašvaldības, apmaksājot dzīvnieku barības tēriņus. Retos gadījumos pastāv iespēja piedalīties projektos, kas atbalsta suņu-pavadoņu apmācību. Taču valsts suņu-pavadoņu sagatavošanā visbiežāk neiesaistās, līdz ar to, ir minimālas iespējas sagatavot tik suņu, cik būtu nepieciešams.

Latvijā ir divas organizācijas, kas sagatavo suņus-pavadoņus. Tās ir: “Saules suns”, kas darbojas kopš 2006. gada, un “Baltais suns” -  kopš 2012. gada. Abas ir bezpeļņas organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu. Suņus apmāca profesionāli kinologi, bet var piebiedroties arī brīvprātīgie, kuru mērķi sakrīt ar organizāciju statūtiem. Tāpat kā kaimiņvalstī, Latvijā joprojām ir ļoti maz suņu-pavadoņu, kas reāli strādā ar savu saimnieku – aptuveni 10 dzīvnieki. Taču vājredzīgu un neredzīgu cilvēku skaits ir krietni lielāks – ap 7000. Tik mazu apmācītu suņu skaitu var izskaidrot ar dārgo un  laikietilpīgo apmācību, atbalsta trūkumu no valsts, arī ar zemo sabiedrības zināšanu līmeni un attieksmi pret neredzīgiem cilvēkiem.

Suņu-pavadoņu sagatavošanas organizācijas daudz laika velta sabiedrības izglītošanai: piedalās informatīvās kampaņās, stāsta par suņiem-pavadoņiem plašsaziņas medijos, brauc uz dažādām izglītības iestādēm, pasākumiem ar paraugdemonstrējumiem. Gribētos, lai sabiedrība būtu iecietīgāka pret līdzcilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem un neatstumtu tos. Tikai iedomājieties, cik grūti visu laiku dzīvot pilnīgān tumsā un uztvert pasauli ar trauksmi un bailēm? Protams, spieķis arī ir palīgs. Taču suņa loma vājredzīgu un neredzīgu cilvēku dzīvē ir nenoliedzama un ārkārtīgi svarīga. Pateicoties četrkājainajam palīgam, cilvēks jutīsies daudz reiz pārliecinātāks, drošāks.

 

Kā apmāca suņus-pavadoņus?

Viss sākas ar pareiza suņa – kucēna izvēli. Par pavadoni var kļūt praktiski jebkuras šķirnes suns, kas ir paklausīgs, ar līdzsvarotu psihi un draudzīgu attieksmi pret cilvēkiem un citiem suņiem, dzīvniekiem kopumā. Speciālisti secināja, ka vislabāk šādam darbam der retrīveri: labradors, zeltainais retrīvers. Pēdējā laikā piesaista arī lielos pūdeļus, šnaucerus un aitu suņus. Ir gadījumi, kad iespējams apmācīt suņa-pavadoņa arodam arī savu mīluli.

Potenciālā četrkājainā palīga izvēle ir cimperlīga. No kādiem 100 pretendentiem apmācīt būs iespējams vidēji 1 kucēnu. Pārējie nederēs dažādu iemeslu dēļ.

Kucēna apmācība aizņem no 5 līdz 10 mēnešiem. Tajā laikā viņš apgūst nepieciešamās komandas, socializējas, mācās uzvesties dažādās sabiedriskās vietās, pierod pie transporta, cilvēku pūļa, lielveikaliem, trokšņiem, u.c. Pēc pamatkomandu apguves un veiksmīgas socializācijas, topošo suni-pavadoni māca atrast un norādīt soliņu, durvis, ieslēgt vai izslēgt gaismu, un citām prasmēm, kas atvieglo neredzīga cilvēka ikdienu.

Suņus apmāca vienā, bet biežāk - divās valodās, jo ņem vērā arī to apstākli, ka viņš var nonākt dažādās ģimenēs.

 

Kā pieteikties sunim-pavadonim?

Baltijas valstīs ir iespējams saņemt četrkājaino palīgu bez maksas. Kaut gan dzīvnieka atbilstoša sagatavošana, apmācīšana ir ļoti dārga. Tā ir arī laikietilpīga. Ar suni-pavadoni kinologam jāstrādā aptuveni  200 vai pat vairāk kontaktnodarbības. Pēc apmācības  to iedod jaunajam saimniekam, noslēgot beztermiņa līgumu.

Cilvēkam, kas vēlas pieņemt un strādāt ar suni-pavadoni ir ļoti labi jāpadomā par savu izvēli. Dzīvnieks nav mašīna vai robots. Tas var kļūdīties, nogurt, saslimt un kaut ko neizdarīt. Par mīluli būs pienācīgi jārūpējas: jābaro, jāved pastaigās, jāvelta tam laiks, jāmīl.  Suns-pavadonis ir darba suns, kuram vecumdienās pienākas pelnīta atpūta. Tas ir 10-11 gadu vecums.

Ņemot vērā dārgo sagatavošanu un finansiāla atbalsta trūkumu, organizācijas ir ļoti pateicīgas par jebkuru atbalstu un ziedojumiem. Arī par cilvēku sapratni, jo mūsu sabiedrība ne vienmēr lojāli izturas pret vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, un arī suņiem. Tas padara iekļaušanos procesu un šo cilvēku dzīvi vēl grūtāku.

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ