banner

Raksti

Cirka aktrises Katerinas Mironovas meistarklase Rīgā

13.10.2017

Oktobra sākumā Rīgā norisinājās talantīgās mākslinieces Katjas Mironovas (Igaunija) aizraujoša meistarklase. Viņa brauc pie mums jau ceturto reizi, savukārt Royal Canin Dino Arena seminārs notiek jau trešo reizi. Meistarklases organizētāja Ksenija Sizova (DOG-FAN.LV) atzīst, ka visu laiku gribētāju iegūt jaunas zināšanas bija pietiekami daudz. Protams! Pēc semināra ar smaidu sejā un triku “krājkasē” mājās devās visi tā apmeklētāji. Bet mēs paspējām iepazīt cirka mākslinieci tuvāk un iedvesmoties ar viņas pozitīvo enerģiju.   

 

Ideālie “cvergi’’

Katja, pastāstiet, kā sākās Jūsu mīlestība pret dzīvniekiem?

Tā sākās jau agrīnā bērnībā. Manā ģimenē allaž bija suņi: mātei, vecmāmiņai bija dekoratīvie, bet patēvam - dienesta. Viņš bija instruktors apmācības laukumā. Turklāt, vecāki bija veterinārārsti. Kā tad neiemīlēt mazākos brāļus! Es domāju, ka  es piedzimu, ienācu šajā ģimenē tīšām. Tas ir liktenis. Tā nu es dzīvojos ar dienesta suņiem pa suņu apmācības laukumiem, kopā mēs staigājām, pulcējāmies kompānijās. Vēlāk es aizrāvos ar zirgu sportu un sāku “pazust” staļļos. Tad arī iepazinos ar savu nākamo vīru, kas jau strādāja cirkā.  Un es devos viņam līdzi. Savu dzīvnieku man nebija un es daudz laika pavadīju ar svešiem zvēriem. Kādu dienu vīram apnika, ka es visu laiku nodarbojos ar dzīvniekiem ārpus mājām un viņš piedāvāja beidzot iegādāties savu suni, kas dzīvos kopā ar mums.

 

Kuras šķirnes suns iekaroja Jūsu sirdi?

Punduršnaucers. Sākotnēji es neskatījos nopietni uz šo šķirni. Tai pievērsa uzmanību mana mamma – veterinārārsts. Es sāku to pētīt, vērot šos suņus, un sapratu, ka šķirne man ļoti piestāv. Un es devos kucēna meklējumos, visbeidzot atrodot to Latvijā, Rīgā.

 

Kāpēc šī šķirne ir Jums tik īpaša, neparasta?

Tā man vienkārši piestāv, dažādu īpašību dēļ. Piemēram, neliels izmērs. Es bieži esmu komandējumos, un nevaru iedomāties, kā dzīvnieks lidojuma laikā var atrasties bagāžas nodalījumā. Mani četrkājainie draugi man ir ļoti tuvi un es rūpējos par to labsajūtu. Šnaucera izmērs ļauj ņemt to līdzi uz lidmašīnas salonu. Turklāt, tā ir aktīva, izturīga šķirne, ar labu, senu vēsturi un stabilu veselību. Svarīgi, lai dzīvnieka temperaments sakristu ar saimnieka dzīves pozīciju un raksturu. Es esmu aktīvs cilvēks, un pēc darba cirkā, treniņiem man patīk doties garās aktīvās pastaigās. Mums ar ģimeni un mīluļiem patīk staigāt mežā, pie jūras. Tādēļ ir svarīgs arī manas šķirnes apmatojuma tips: asā spalvas gandrīz nesmērējas un to nevajag papildus aizsargāt no slikta laika.

 

Viss izdosies!

Vai trikus var iemācīt jebkuram sunim?

Jā, absolūti ikvienam. Triku diapazons ir plašs, un katram dzīvniekam var piemeklēt atbilstošu triku. Turklāt, četrkājainie ir dažādi: jautri, nopietni, dažāda aktivitātes līmeņa. Ja suns ir aktīvs, tad arī nodarbības ar to būs tādas pat. Savukārt, flegmatiski dzīvnieki var izpildīt trikus ar priekšmetiem, vairāk virzītus uz smadzeņu darbību. Es pati dažreiz izmantoju loģiskus uzdevumus pastaigu laikā ar saviem suņiem, vai arī tad, kad redzu, ka tie vēlas strādāt, bet fiziski ir noguruši.

                                      

Iespējams, ir vairāk talantīgas šķirnes, spējīgas apmācībā?

Mācīties un iemācīties var visi. Vienkārši ir jāapzinās, ka visi dzīvnieki ir dažādi, ar atšķirīgu temperamentu un iespējām. Bet piemeklēt trikus un uzdevumus var jebkuram sunim. Pēdējā laikā novēroju tendenci starp suņu mīļotajiem – iegādāties suni pēc tā izskata.  Man, izvēloties suni, ar kuru var strādāt un dzīvot zem viena jumta, bija pavisam citi kritēriji. Pirmkārt, man ir svarīgas suņa fiziskās un emocionālās iespējas.

 

Aptuveni cik laika aizņem suņa sagatavošana uzstāšanās, triku izpildei?

Tas ir ļoti individuāli. Piemēram, savu pirmo suni – piparu ar sāli krāsas šnauceru es gatavoju tam apmēram 3 mēnešus. Paņēmām viņu 2 mēnešu vecumā, un es uzreiz sāku ar viņu darboties. Tas nebūt nenozīmē, ka es apmācīju viņu sarežģītiem triku elementiem. Mēs vienkārši darbojāmies kopā, komunicējām, un tādai saziņai pamazām pievienojām nepieciešamās komandas. 4 mēnešos mēs atvedām viņu uz cirku, izvedām uz arēnu. Viņš uzvedās lieliski! Suns bija pārliecināts par sevi un nemaz nenervozēja. Tā, 7 mēnešu vecumā suns sāka pastāvīgi strādāt. Ar laiku es sapratu, ka man ir vajadzīgs vēl viens suns. Protams, vēl viens “cvergs”. Tā mūsu dzīvē parādījās melnais puika vārdā Džinnijs.  

Strādāt ar viņu bija vēl vieglāk. Jau pēc 2 nedēļām nodarbību suns izgāja uz skatuves. Viņam ļoti patīk mācīties, un arī uzstāties. Es ceru, ka viņš būs lielisks cirka mākslinieks! Starp citu, man vēl ir divi kaķi, kas arī veiksmīgi uzstājas kopā ar mums.

 

Ko Jūs ieteiksiet tiem, kas vēlas iemācīt sunim trikus? Ar ko būtu jāsāk?

Pirmkārt, vajag lasīt, interesēties par notiekošo dzīvnieku pasaulē. Vadoties pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka daudz laika pavadīju gan bibliotēkā, gan dresūras laukumā. Man bija interesanti komunicēt ar pieredzējušiem treneriem, māksliniekiem. Un šodien, ar visām iespējām, ko piedāvā internets, nodarbībām ir atklāta visa pasaule! Papildus teorijai ir nepieciešama arī prakse. Ja jums nav iespējas apmācīt suni pie instruktora, jūs varat darīt to paši mājās. Galvenais  - neapstāties, bet strādāt, strādāt un strādāt. Un viss izdosies!

 

Triku apmācības semināru apmeklēja aptuveni 30 dalībnieki. Kāds atnāca pirmoreiz, bet kādam tā bija jau ceturtā reize. Bija gan jauniņie, gan jau pieredzējuši dresētāji. Interesanti, ka daži dalībnieki atnāca šeit bez suņa, vienkārši paklausīties, kaut ko pierakstīt, atcerēties un izpildīt mājās vai darbā ar četrkājainajiem draugiem.  Tiešām, tik daudz prakses un noderīgu padomu nekur nevar atrast. Katrs varēja nodemonstrēt savas prasmes, trikus, bet Jekaterina Mironova novērtēja tos no numura veidošanas skatpunkta, kā arī atsevišķu triku izvēles. Kritika bija draudzīga un ļoti vērtīga. Interesanti, ka Jekaterinas vīrs ir profesionāls režisors. Viņš palīdz ar numuru vizualizāciju ne tikai sievai, bet arī aktīvi piedalās semināros, iesakot dalībniekiem kā izdevīgāk un veiksmīgāk prezentēt savu numuru. Godīgi sakot, visu pat neatcerēties – tik daudz noderīgas informācijas.  
Semināra atmosfēra bija brīva, atklāta un ļoti draudzīga. Uz meistarklasi ieradās suņu īpašnieki no visām Baltijas valstīm, jo līdzīgas meistarklases mūsu ŗegionā pagaidām ir retums.

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ