banner

Raksti

Esam un būsim atbildīgi!

20.04.2020

Kopš Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli, un ieviesa karantīnu, strauji pieauga suņu pircēju skaits. Cilvēki vēlas iegādāties tieši šķirnes dzīvniekus, kas šķiet neierasti. Potenciālo pircēju zvani tagad ir audzētāju ikdiena. Kāpēc cilvēki šajā traksmainajā laikā vēlas nopirkt četrkājaino mīluli un kādas šim suņu bumam varētu būt sekas?

 

Bailes palikt vienatnē.

Viens no svarīgākajiem faktoriem par labu suņa iegādei, ir jebkura cilvēka dabiska tieksme pēc komunikācijas. Šobrīd tā ir apgrūtināta: ne visi iet uz darbu, mēs nedrīkstam apciemot radus, draugus, apmeklēt koncertus ceļot, jo tas vienkārši šobrīd nav iespējams. Beidzot mēs paliekam paši ar sevi, savu ģimeni, visu laiku brīvprātīgi ieslēgti vienās telpās. Kādam tas nav nekas īpašs, kādam pat patīk, taču lielākoties, ja pat ieskatamies sociālajos tīklos, mēs redzam masveida jokus par karantīnu, kur tiek izsmieta tieši šī dzīve – vientulībā, kad vairs nezini, kā tad sevi izklaidēt. Vairākumam cilvēku, tas tomēr ir liels stress. Iespējams, tāpēc tie, kuriem nebija dzīvnieki, pēkšņi sajuta vajadzību pēc sabiedrības, un šobrīd vieniīgais risinājums, pēc viņu domām, varētu būt dzīvnieka iegāde. It īpaši suņa. Jo ar suni var iziet ārā, kas arī tagad ir būtiski, ja salīdzina situāciju ar citām Eiropas valstīm, kur suņu saimniekiem ir ļauts doties pastaigā ar mīluli, turpretī, nedrīkst staigāt pašam par sevi. Suns mūsdienu krīzes situācijā ir kļuvis par glābēju. Kaut gan patiesībā, tā ir tikai un vienīgi bēgšana pašam no sevis. Un kad dzīve atgūs savu iepriekšējo piesātinātību un tempu, vai sunim tur atradīsies vieta? Atbildes uz šo jautājumu, diemžēl, pagaidām nav.

 

Vairāk brīvā laika.

Daudz laika, kuru nezina kā iztērēt. Tādus apsvērumus par labu sunim min vairāki pircēji, kas lūkojas pēc dzīvnieka. Parādoties brīvajam laikam, parādījās arī vieta domām par suni. Tas, protams, ir apsveicami. Taču, tāpāt kā ar vientulības izjūtas nomākšanu – tas ir brīža faktors. Dzīve ir pierādījusi savas spējas mainīites uz visiem 360 grādiem. Muļķīgi būtu paļauties uz domu, ka mums vienmēr būs brīvs laiks, ko var tik vienkārši tērēt, patiesībā, nepārdomājot. Brīža eiforija par laika apstāšanos var būt ļoti bīstama šajā posmā iegādātajiem dzīvniekiem. Vairākumā, cilvēki atsāks strādāt, iespējams vēl saspringtāk, vairāk, atjaunosies komandējumi, tiks plānoti ceļojumi, koncerti, laika pavadīšana draugu un radu lokā. Vai tajā visā atradīsies vieta sunim, kas uzticīgi lūkosies saimniekam acīs un gaidīs savu pastaigu?

 

Sena sapņa piepildīšana.

Vienkārši fantastisks stāsts tika nesen dzirdēts no kāda suņu audzētāja, kurš pastāstīja par pirmo šāda veida dvēseles izkratīšanu no potenciālā kucēna pircēja. Pēc sunīša bija griezies vīrs gados. Un kā argumentu diezgan aktīva suņa iegādei minēja faktu, ka viņš šajā dzīvē ir izbaudījis un piedzīvojis visu, izņemot... suni! Suns esot bijis kopš bēnības nepiepildīts sapnis. Tagad, kad dzīve visu nolika pa plauktiņiem, vīrs esot sapratis, ka sapnis ir jāpiepilda, savādāk tas tā arī var palikt par nerealizētu, jo dzīve paliek dzīve... Ja sapnis tiešām bija sens, tā nav brīža kaprīze, iegriba, to varētu arī īstenot, taču, atkal, jābūt godīgam pret sevi un četrkājaino dvēselīti.

 

Rotaļlieta bērniem.

Arī ģimeņu ikdiena ir mainījusies. Kā rāda prakse, daudziem vecākiem stresu izraisa viņu pašu bērni, kas pagaidām neiet uz skolu, arī pastaigas ar draugiem ir ierobežotas, lielveikalu apmeklējumi, kur var palaist bērnu “ganībās” arī ir liegti. Laiku kopā ar savu lutekli, kuru apzinīgi, atbildīgi vecāki pašlaik spēj  izbaudīt, un pievērsties ģimenei, iespējams, pat satuvināties, citi uztver kā sodu. Un atkal, nonāk pie burvīga glābējkociņa – suņa. Jo kurš gan bērns nesapņoja par suni? Ja augstāk minētājs piemērs ar sirmgalvi apliecina, vai vismaz liek domāt par tiešām pārdomātu rīcību, ģimenes ar vairākiem bērniem, kas pēkšņi grib iegādāties suni bērniem, liek aizdomāties. Kuram ģimenē īsti vajag dzīvnieku? Un – kāpēc? Vai suns nekļūs par dzīvu rotaļlietu bērniem un ērtu disciplinēšanas instrumentu pēc vecāku domām? Un kurš apmācīs suni, audzinās viņu, vedīs pastaigās? Protams, visa atbildība par dzīvnieku gulstas uz pieaugušajiem. Kuri, diemžēl, nereti uzvedas kā mazi bērni. Suņa iegāde ģimenei ar bērniem var būt reāla tikai un vienīgi tad, kad vecāki paši vēlas dzīvnieku un apzinās beznosacījumu atbildību pret iegādāto radību.

 

Laiks visu saliks pa plauktiem. Taču, jebkurā gadījumā, dzīvnieks izraisa pozitīvas emocijas. Jau tāpēc vien, ka esat drošs - jūs kāds tiešām gaida. Jūs nejūtaties vientuļi, dzīvnieki  noņem ikdienas steigas radīto stresu. Suns mīl saimnieku bez nosacījumiem, ar visiem viņa trūkumiem. Rotaļas, pastaigas ar suni uzlabo omu, savukārt, rūpes, kopšana perfekti disciplinē pat visaizmāšīgāko cilvēku. Dzīvnieks ir lielisks! Un tieši tāpēc, topošajam un esošajam saimniekam ir jābūt maksimāli atbildīgam, lai arī suns varētu sajust rūpes un mīlestību, jo neko citu no cilvēka viņš pretī negaida. Esiet godīgi ar sevi un pirms dzīvnieka iegādes uzdodiet sev jautājumu – vai es varēšu veltīt mīlulim uzmanību un laiku viņa mūža garumā? Katru dienu, bez atrunām. Jo tieši šobrīd ir laiks saprast, ka viss jādara laicīgi, un laiks tiešām ir liela vērtība. 

 

Bet, kāpēc tad...

Iemesli tam, kāpēc, iespējams, pat sapņu dzīvnieks kļūst nevēlams ir daudz un dažādi. Izskatīt visus nav iespējams, jo katram cilvēkam var būt savs iemesls atteikties no suņa. Diemžēl, tieši nepārdomāti, impulsīvi, emocionālā saviļņojumā (parasti, svētkos) iegādāti dzīvnieki pēc tam kļūst par ielu vai patversmju iemītniekiem. Padomājiet, vai tiešām šobrīd jūs vēlaties suni? Vai apzinaties rūpes par dzīvnieka veselību, labsajūtu, un varēsiet veltīt laiku visu viņa dzīvi? Vai tomēr labāk būtu pagaidīt, vai vismaz vēlreiz pārdomāt savu vēlmi.

 

Pirms iegādājies, padomā!

  • Pirms suņa iegādes neskaidrojiet, vai jums un citiem ģimenes locekļiem nav alerģijas pret dzīvnieka spalvu, arī izdalījumiem (siekalām, piemēram).  To ir iespējams izdarīt, nododot atbilstošas analīzes;
  • Kucēns bērnībā šķiet amizants un smieklīgs, taču tas ātri izaug, paliek par pusaudzi, tad pieaugušu dzīvnieku, kas, iespējams, vairs neliekas tik interesants, taču par viņu joprojām jāturpina rūpēties;
  • Ja jums ir mazākās šaubas par to, vai tomēr spēsiet ilgus gadus rupēties par dzīvnieku, vai arī apsveriet iespēju pēc kāda laika dzīvnieku tomēr pārdavināt radiem, neņemiet dzīvnieku.
  • Ja izvēlējāties šķines suni, noteikti uzziniet maksimāli daudz par šķirni, piezvaniet uz šķirnes klubu, apzvaniet audzētājus, noskatieties vairākus video, lai tiešām būtu drošam par savu izvēli.
  • Pērciet suni tikai no audzētājiem, kas var dokumentāli apliecināt, ka ir ievērojuši visas MK prasības, lai kļūtu par audzētāju. Protams, kucēnam jābūt potētam atbilstoši vecumam, ar mikročipu un ES veterināro pasi, kucēna pirkšanas-pārdošnas līgumu, kas vēlāk būs dokuments ciltsrakstu iegūšanai. Atbildīgs audzētājs nenobīsies un nesamulsīs par šādiem jautājumiem no pircēja puses, bet gan otrādi, būs priecīgs, ka viņu uzrunā tik pat nopietns pircējs.

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ