banner

Raksti

Izstādei būsim gatavi!

08.05.2017

Šķiet, katrs, kurš iegādājas šķirnes suni, aizdomājas par izstāžu apmeklēšanas iespējām un noteikti sapņo iegūt ja ne čempiona titulu, tad lielu kausu. Steidzos pabrīdināt: ceļš līdz panākumiem nebūs viegls!  Ar vieniem vienīgiem ciltsrakstiem ar senčiem-čempioniem būs par maz, lai ringā nopelnītu uzvaru. Veiksmīgai suņa demonstrēšanai ringā ir jāvelta daudz spēku. Jo izstādē tiek vērtēts ne tikai suņa eksterjers. Bet, viennozīmīgi, , pietuvināta šķirnes ideālam, standartam eksemplāra atrašana – ir pats svarīgākais.

 

Milzīgu lomu spēlē šādi elementi:

- suņa uzvedība ringā, tā temperaments;
- kondīcija;  suņa stāvoklis;
- spalvas stāvoklis un tās sagatavošanas kvalitāte;
- prasme pasniegt, parādīt suni ringā.

Gadās arī, ka lieliski suņi zaudē vājākiem konkurentiem tikai dēļ neprasmīgas sagatavošanas un demonstrēšanas, nedodot ekspertam apskatīt sevi. Tāpēc, pirms izvest savu mīluli “tautās”, uz vispārēju apskati, pacentieties izdarīt tā, lai jūsu suns izskatītos pienācīgi.

Treniņi nepieciešami

Sākot lasīt šo rakstu, jūs visdrīzāk sagaidāt izlasīt par to, kā iemācīt mīluli hendlinga elementiem, uzzināt kaut kādus noslēpumus suņu sagatavošanas jautājumos utt.  Jā, to visu var pastāstīt un publiski uzrakstīt, ja nebūtu viens BET… Viss tas ir labi, bet mūsu sabiedrība nesastāv vienīgi no profesionāliem īpašniekiem, pēc noklusēšanas daudz ko saprotošiem un zinošiem, un kuri pat neiedomātos kā var būt savādāk.  Man ļoti bieži nācās sastapties ar parasta saimnieka kļūdām, kuras tas nedara tīšām, bet gan cenšoties izdarīt labāk. Bet rezultātā sanāk kā vienmēr. Un izstādes dienā, pirms ringa vai pat nedēļu pirms tās, var ļoti maz ko izmainīt vai pielabot. Hendlings ringā, kuru es dažreiz saucu par “horeogrāfiju”, protams, palīdz uzvarēt, bet arī balets nesastāv tikai no “iekaltiem” Pa un Plijē. Jo balerīna saplēstās zeķbiksēs vai ar kečupu notraipītā kleitā, perfekti izpildoša visgrūtākos elementus, vienalga izskatīsies uz skatuves aplami. Tā arī ringā. Uzvara ir daudzu faktoru rezultāts, bez kuriem nesanāks uzvaras akords finālā!

Un, kādi tad tie ir – veiksmes faktori?
Ģenētika
Pirmais, un, laikam, pamata moments, kuru nevar izlabot, ir ģenētika. Jūsu kucēns pārstāv audzētāja darba līmeni, pāra atlases rezultātu. Un šeit maz ko var mainīt, tā pārklājās asinis.  Audzējot, var kaut ko pakoriģēt, bet tā ir tēma atsevišķai  sarunai. Pateikšu, vadoties pēc savas pieredzes: kucēns no pareizi pārdomātas pārošanas biežāk būs vairāk perspektīvs un rezultatīvs, nekā vietējās krustošanas produkts: “sev, tuvāk, lētāk”. Protams, ir izņēmumi, bet ļoti reti.  

Izstādes kondīcija

Sunim izstādes kondīcijā jāizskatās normāli – vidēji uzbarotam, bez liekiem taukiem. Tā, lai ārējais izskats un ķermeņa masa atbilstu šķirnes īpatnībām.  Tagad izstādēs reti kad var sastapt notievējušus dzīvniekus, bet pārāk apaļīgi, un brīžiem izteikti resni, ir redzēti ļoti bieži. Un tas ir pietiekami nopietns iemesls atzīmes samazināšanai.  

Izstāžu kondīcija paredz to, ka sunim jābūt modram, jautram, kustīgam, veselīgam, ar atbilstoši attīstītu muskulatūru. Tas tiek panākts, pirmkārt, ar pareizu barošanu, ar pietiekamu olbaltumvielu, tauku, vitamīnu, minerālvielu daudzumu, un obligātu ikdienas mocionu-treningu. Jebkuram, atkārtoju – JEBKURAM sunim ir nepieciešamas kustības, pat maziem, kuru svars ir 1 kg kopā ar kakla siksnu. Iegaumējam – kustības ir dzīve! Ikdienas pastaigas brīvā vaļā, kad suns var pats regulēt slodzes līmeni ir vairāk aktuālas kucēniem un jauniem suņiem, kurus nedrīkst pārslogot dēļ suņa atrašanos formēšanas un attīstības posmā. Pieaugušam, jau noformētam sunim ir vajadzīgas precīzākas, sistematizētākas, pareizas slodzes. Vasarā, protams, pastaigas mežos-pļavās un pēc iespējas, pie jūras, peldēšana. Peldēšana ir ieteicama vienmēr un visiem, jebkuros daudzumos, protams, bez piespiešanas. Tāpat kā skriešana rikšos pa līdzenu un šķēršļotu apvidu,  kāpumiem un  noejām no kalna un uz kalnu. Agrāk saimnieka draugs un palīgs bija divritenis, īpaši “zinošie” prata izskraidināt  suni blakus mašīnai, riskējot ar dzīvnieku. Šobrīd modē ienāk skrejceliņi. Es esmu ne “par” un ne “pret” skrejceliņiem. Bet atceraties, ka tas nav viennozīmīgs trenažieris. Tas var gan uzlabot, gan arī apveltīt suni ar neatgriezeniskām izmaiņām, kuru sekas neizpaudīsies uzreiz, un pēc tam nodarbības būs neredzamas. Varētu salīdzināt skrejceliņu ar ķirurģisko skalpeli. Profesionāla ķirurga rokās šis instruments glābj dzīvības, un tas pats skalpelis nemākuļa rokās pārvēršas par slepkavības ieroci… Es uzskatu, ka visam jābūt samērībā, pārdomāti, precīzi atlasīti, ievērojot jūsu suņa individuālās īpatnības. 

Anna Aleksejeva, pēc žurnāla “Kinodroms” materiāliem 


Atpakaļ