banner

Raksti

Seminārs par basendži šķirnes attīstību ASV un pasaulē ar J. Curby

04.10.2018

Nebijis priekš tik maza reģiona pasākums norisinājās 30. septembrī. Semināru organizēja Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF)biedrs Nacionālais Čau-Čau un primitīvo šķirņu suņu klubs, un basendži audzētāja A.Sosnovika. Dalība seminārā bija bezmaksas, tas ilga no plkst. 14.00 līdz pat 17.30 un dalījās divās daļās. Protams, tas bija plaši apmeklēts.

 

Basenži eksterjers

Var apbrīnot cilvēku, kas tik cienījamā vecumā ir atbraucis uz mūsu valsti, lai dalītos bagātajā pieredzē ar visdažādākajiem cilvēkiem: audzētājiem, basendži īpašniekiem, šķirnes piekritējiem, kinologiem, instruktoriem, veterinārārstiem. Uz semināru ieradās arī kaimiņi – vairāki basendži audzētāji no Igaunijas.

Džons Kērbijs semināra pirmajā cēlienā vērtēja visus suņus, kas bija ieradušies ar saviem saimniekiem, lai saņemtu profesionālu vērtējumu mutvārdos. Eksperts ļoti uzmanīgi apskatīja basendži gan stājā, gan kustībā. Pievērsa uzmanību tādām niansēm, ko mēdz pamanīt tikai patiess šķirnes speciālists un izstādēs tik detalizēts  suņa vērtējums nav bieži sastopams.

Kā jau šķirnes entuziastam un audzētājam pienākas, viņš piefiksēja vissīkākās detaļas. Sākot ar ausu galiņu krāsu, un beidzot ar astes gredzeniem. Īpašu uzmanību viņš akcentēja uz basendži raksturīgām krokām uz pieres un tipisku izteiksmi. Diemžēl, norādot uz tendencēm pasaulē, kad purns pagarinās, krokas izlīdzinās un basendži zaudē savu pirmatnējo skatu.  Tāpat viņš pievērsa mūsu uzmanību pigmentācijai un acu krāsai, kā lielu trūkumu uzsverot gaišas, dzeltenas acis. Interesanti bija viņa komentāri par šķirnes krāsu un krāsu salikumiem. Viņš atzina, ka basendži jābūt pēc iespējas mazāk baltas krāsas, viņaprāt pamatkrāsa varētu būt procentuāli pat 90 %. Atkal, eksperts pievērsa uzmanību pēdējai tendencei, kad arvien biežāk izstādēs uzvar suņi, kuriem baltā krāsa sāk konkurēt ar pamatkrāsu.

Kērbija kungs atzina, ka aizvien retāk var sastapt basendži ar mazām, akurātām ausīm un dabiskām, plašām kustībām. Pārlieku liela cenšanās uzlabot šķirni dažreiz kaitē selekcijai un ciltsmateriālam kopumā, jo aizraujoties, piemēram, ar astu pilnveidošanu un tiekšanās pēc dubultā gredzenā sagrieztas astes, mēs zaudējam galvas līnijas. Tāpēc Džons Kērbijs no sirds ieteica uztvert basendži kopumā un neiet galējībās, turēties pie zelta vidusceļa.

Patīkami, ka pēc mūsu suņu novērtēšanas, tie atstāja uz ekspertu patīkamu iespaidu, un viņš atzinās, ka tie nebūt neatšķiras no basendži citās pasaules valstīs. Katram sunim un saimniekam eksperts konkrēti norādīja uz stiprām un vājām pusēm, ar ko strādāt nākotnē, kam pievērst uzmanību. 

Ikviens varēja jebkurā brīdī uzdot jautājumus kompetentajam speciālistam un tūlīt pat saņemt izsmeļošu atbildi. Jautājumu bija daudz un dažādu, katrs saņēma atbildes uz sev interesantiem un aktuāliem jautājumiem.

 

Basendži Āfrikā

Otrajā semināra daļā Dž. Kērbijs rādīja prezentāciju par savām ekspedīcijām uz Āfriku, Kongo. Viņš tur ir bijis 5 reizes, un atvedis uz ASV dažus basendži. Neskatoties uz to, ka Āfrikā basendži dzīvo diezgan patstāvīgi, iegādāties suņus nemaz nebija viegli. Izrādās, katram sunim tur ir saimnieks, kurš ne par kādu naudu nebija pierunājams pārdot suni. Izvest varēja vien kucēnus, un dažus jaunus suņus.

Basendži savā dzimtenē dzīvo baros, tā ir liela suņu kopiena. Pa dienu tie rotaļājas, gādā par pārtiku, dodoties uz mežu, bet pa nakti tos mēdz ņemt iekšā savos mitekļos, - salmu mājiņās. Dž. Kērbija sastaptie suņi bija ar patīkamu raksturu, bez agresijas vai baiļu pazīmēm, viegli atsaucās uz kontaktu un gāja sasveicināties ar ekspedīcijas dalībniekiem, ļāvās glāstiem un apskatei.

Dž. Kērbijs un viņa domubiedri novēroja arī medības ar basendži. Un secināja, ka tas nav ikdienišķs pasākums, bet diezgan rets. Vietējie iedzīvotāji izlika mežā, krūmainā teritorijā tīklus,  un suņi iedzina tur putnus, sīkus grauzējus, arī mazas antilopes.

Basendži mēdz medīt arī paši, šie suņi ir patstāvīgi, un līdzīga uzvedība saglabājusies šķirnei joprojām. Medību instinkti ir ļoti spēcīgi. Līdz ar to suņi var lielā ātrumā sākt sekot mežā vai pļavā uzietam medījumam, un apturēt tos nebūs iespējams. Dž. Kērbijs stāstīja, ka tur suņi var skriet un medīt savā vaļā diezgan droši  - apkārt ir meži, lauku sētas, un nekādas satiksmes. Taču pie mums gan viņus ir jāpieskata un laist savā nodabā nav ieteicams.

Šķirnes entuziasts atvedis uz semināru oriģinālu, no palmas sēklas veidotu basendži zvaniņu – to karina mednieki suņiem, lai dzirdētu atrašanās vietu. Tas bija ļoti autentisks un patīkams pārsteigums visiem šīs neparastās šķirnes cienītājiem.

Visbeidzot, semināra nobeigumā Dž. Kērbijs pievērsās veselības jautājumiem. Viņš pats ir pielicis daudz pūļu, basenži raksturīgu slimību izmeklēšanai, specifisku testu izstrādei, lai novērstu šīs saslimšanas vai arī samazinātu to skarto suņu skaitu.  Šobrīd darbs pie testu izstrādes turpinās, tiek veidots basendži šķirnes vienots veselības ģenētiskais kods. Tas ir iespējams pateicoties ASV basenži audzētājiem, īpašniekiem, entuziastiem, kas ziedo izmeklējumiem un ir ieinteresēti šķirnes nākotnē ne tikai ASV, bet visā pasaulē.

Liels paldies Nacionālajam Čau-Čau un primitīvo šķirņu suņu klubam, kas ir vienīgais specializētais šķirņu klubs Latvijā, kas apvieno FCI 5.grupas šķirnes – špicus un pirmatnējā tipa suņus, kā arī īpašs paldies šī kluba ilggadējam biedram, basendži audzētājai Aksanai Sosnovikai par interesantu semināru un iespēju satikt Dž. Kērbiju!

 

Vizītkarte

Jon Curby (Džons Kērbijs)  ir labi pazīstams basendži šķirnes audzētājiem visā pasaulē. Viņš ir kompetents škirnes  eksperts, "Kibushi" audzētavas īpašnieks,  Amerikas basendži kluba ilggadējais prezidents,
OFA IT vadītājs un ASV Misūri Universitātes pētnieciskais asistents Fanconi un PRA jautājumos. Džons Kērbijs vairākas reizes ir bijis arī šķirnes dzimtenē – Āfrikā, Kongo. Ir novērojis suņus to dabiskajā areālā, kā arī izvedis vairākus basendži uz ASV, kur tos veiksmīgi izmantojis vaislā. Ieguldījums šķirnes attīstībā un popularizēšanā ir acīmredzams un nenovērtējams. Pateicoties Dž. Kērbijam, OFFA laboratorija turpina izmeklēt šķirnes ģenētisko materiālu arī šodien.

 

Man ļoti patika tie suņi, kurus es redzēju. Protams, katram varēja atrast kādu sīku trūkumu, bet ideālu suņu taču nav. Tiekšanās pēc tiem ir audzētāju galvenais mērķis. Kopumā Baltijas suņi atstāja pozitīvu iespaidu. Tiem nebija kādas īpašas problēmas. Man patika galvas, krāsojums, jūsu suņu astes, formāts, izmērs. Vispār, ja es nezinātu, kur atrodos, grūti būtu pateikt no kurienes šie suņi ir – izskatījās tieši tāpat kā ASV,Eiropā. Un tas ir labi, tātad tipiskums ir saglabāts un noturēts. Vienīgās valstis, kur basendži tiešām ir savādāki, un tas ir acīmredzami – ir Austrālija un Lielbritānija. Viņiem ir citādāki suņi, ar atšķirīgākām galvām un arī lielākoties masīvāki. 

Man visvairāk patīk, ja basendži kopumā izskatās sabalansēts, ar dabiskām plašām kustībām, skaistām krokām, tumšām mazām acīm. Kad suņa galvu redzi profilā, arī acij jābūt  redzamai, tas liecina par acu pareizu formu un izvietojumu. Svarīgs ir ausu novietojums, tām nevajadzētu būt pārāk plati novietotām. Man, kā ekspertam, netraucē nedz pārlieku izteikta pigmentācija (plankumi  uz ķermeņa),  nedz liels augums. Ja suns ir izcils, un pārējais ir atbilstošs standartam, es dotu viņam uzvaru.

Paldies Jums visiem par siltu pieņemšanu, un novēlu Jums ļoti rūpīgi izvēlēties savus vaislas suņus. Nepaļauties uz skaistajām bildēm, bet gan patstāvīgi iepazīties ar suņa vecākiem, radiniekiem, braukt un redzēt to, ar ko tu vēlies strādāt un uzlabot šķirni nākotnē!”

Džons Kērbijs

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ