banner

Raksti

Suņa pēdas debesīs

08.01.2018

Lūkojoties debesīs vakaros un naktīs, mēs zinām – arī tur, pavisam tālu no mums, mitinās suņi. Un ne visi spēj iztēloties, cik daudz patiesībā zvaigznāju un zvaigžņu ir saistītas ar mūsu četrkājainajiem mīluļiem.

 

Spožākās suņu zvaigznes

Visi suņu piekritēji zina, ka spožākā zvaigzne debesīs ir Sīriuss jeb Lielā Suņa Alfa. Kāpēc tā ir īpaša tieši suņu cienītājiem? Lieta tāda, ka kopš seniem laikiem Sīriuss tika uzskatīts par suņu zvaigzni. Skaisto vārdu spožākā zvaigzne saņēma no grieķu mītiem. Antīkajos laikos ticēja, ka par Sīriusu kļuva Oriona suns. Jau senajā “Iliādā” Homērs apraksta to kā “Oreona suni”.  Senie grieķi saistīja spožo zvaigzni ar karstuma iestāšanos, arī pats nosaukums “Sīriuss” tiek tulkots kā “karsta diena”. Šis fakts bija piefiksēts jau III gadsimtā p.m.ē.

Latīņu valodā Sīriuss, jeb Canicula nozīmē “mazs sunītis”. Arī Senajā Romā karstuma iestāšanās sakrita ar spilgtāko Sīriusa spīdējumu, un tāpēc vasaru sauca par “dies caniculares”, jeb “suņu dienām”. Jau vēlāk šajā vārdā sāka apzīmēt arī skolnieku vasaras brīvlaiku.

Zvaigzne Sīriuss atrodas Lielā Suņa zvaigznājā. Arī šī zvaigznāja izcelsmei ir skaista leģenda no grieķu mitoloģijas. Tā vēstī par kādu vara suni Lailapsu, kuru speciāli pēc Zeva gribas, kala Gefests. Šī suņa pienākums bija sargāt Eiropu, kuru nolaupīja pats Zevs. Sīriuss esot godam kalpojis dieviem un tāpēc nopelnījis vietu debesīs.

Blakus Lielajam Sunim ir pamanāms arī tā mazais brālis – Mazā Suņa zvaigznājs, ar pazīstamo, arī par godu sunim dēvēto Prociona zvaigzni. Mītos tiek stāstīts par Odiseja suni vārdā Arguss – tieši par godu viņam zvaigznei ir saistība ar suņiem. Arguss vienīgais bija uzzinājis saimnieku pēc 20 gadu ilgas prombūtnes. Starp citu, senči bija tiešām ļoti vērīgi. Pēc viņu uzskatiem, Mazais Suns skrienot debesīs priekšā Lielajam Sunim, tādējādi norādot ceļu. Interesanti, bet arī  debesīs pirmais sāk spīdēt mazais Procions, un tikai tad Sīriuss.

 

Apburti debesīs

Debesīs dzīvo arī citi “suņi”. Zināms, un dziesmās apdziedāts ir Dzinējsuņu zvaigznājs. Astronoms Jans Geveliuss (XVI gadsimts) izskaidroja nosaukumu šādi: zvaigznājs Volopass seko Lielā Lāča zvaigznājam un cenšas to notvert ar suņu – Dzinējsuņu palīdzību. Tāda, lūk, nemierīga situācija debesīs.

Izrādās, ka arī Lielā lāča zvaigznājs ir cieši saistīts ar leģendu par suni. Leģenda nāk no grieķu mitoloģijas. Varenais Zevs kādreiz iemīlējās brīnišķajā nimfā Kallisto. Taču Zeva sieva, Hēra,  greizsirdības dēļ, vēlējās ieriebt un iznīcināt meiteni. Lai tā nenotiktu, Zevs paņēma mīļoto pie sevis, debesīs, pārvēršot par Lielā Lāča zvaigznāju. Kallisto negribēja šķirties no sava mazā sunīša, uzticamā drauga. Zevs ļāva ņemt līdzi arī to, iedegot blakus Lielā Lāča zvaigznājam, mums zināmo un debesīs labi  saskatāmo Mazā Lāča zvaigznāju.

Arī senajiem ķīniešiem bija leģenda par suni un zvaigznēm. Tie ticēja, ka debesīs dzīvo debesu suns Tjaņgou. Viņš sargā cilvēkus, ar savu riešanu atbaidot briesmas un  nelaimes. Taču, ja tomēr padzīt tās neizdodas, debesu suns padod ļaudīm signālu, lai tie būtu gatavi nepatikšanām. Tjaņgou tad met uz zemi zvaigznes-meteoritus.

Kirgīzu tautai arī ir ticējums, saistīts ar zvaigznāju un suņa radiniekiem – vilkiem. Kādreiz viņi ticēja, ka debesīs staigā zirgu bars (Mazais Lācis), bet tam nemitīgi seko septiņi vilki (Lielā Lāča zvaigznājs). Un katru nakti notiek pakaļdzīšanās. Paldies dievam, zirgi netiek notverti, savādāk būtu iestājies pasaules gals.

 

Spriežot pēc senču ticējumiem un leģendām, arī debesīs suņi ir atstājuši savas “pēdas”. Protams, tas liecina par šī dzīvnieka lielo nozīmi senajās kultūrās. Tā labāko īpašību novērtēšanu un pagodināšanu. 

Anna Čeiča-Sultane


Atpakaļ