banner

Leonbergers

06.08.2016

ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: 19.gadsimta trīsdesmito gadu beigās, četrdesmito sākumā, netālu no Štutgartes, Leonbergas pilsētas mērs Heinrihs Essigs sapāroja melnbaltu ņūfaundlendu šķirnes kuci ar Lielās Svētā Bernāra klostera patversmes tā saukto "Barija suni". Vēlāk šie suņi tika pāroti ar Pireneju kalnu suni. Pārošanas rezultātā ieguva ļoti lielus suņus ar pārsvarā garu, baltu apmatojumu. Essiga mērķis bija iegūt lauvai līdzīga izskata suni. Lauva ir Leonbergas pilsētas heraldikas simbols.
Pirmie patiešām par "leonbergeru" sauktie suņi dzimuši 1846.gadā. Tie apvienoja sevī to šķirņu labākās īpašības, no kurām bija cēlušies.

Tikai nedaudz vēlāk daudzi no šiem suņiem tika pārdoti visā pasaulē kā Leonbergas statusa simbols. 19.gadsmita beigās Bādenē-Virtembergā leonbergeri tika turēti, galvenokārt, kā zemnieku sētas suņi. Ļoti izslavēta bija šo suņu spēja sargāt un vilkt smagumus.

Abos pasaules karos un pēckara grūtajos laikos vaislas suņu skaits dramatiski samazinājās.

Šodien leonbergers ir lielisks ģimenes suns, kas atbilst visām mūsu modernās dzīves prasībām.

KOPĒJAIS IESPAIDS: Atbilstoši sākotnējam pielietojuma mērķim, leonbergers ir liels, spēcīgs, muskuļots, taču arī elegants suns. Viņu raksturo harmoniska ķermeņa uzbūve un mierīga pašapziņa, taču tajā pašā laikā diezgan možs temperaments. Īpaši suņi ir ļoti spēcīgi un stipri.

UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Kā ģimenes suns leonbergers ir piemērots partneris mūsdienu mājokļa un sadzīves nosacījumiem, kuru bez grūtībām var visur ņemt līdz un kurš ir izcils savā draudzīgumā pret bērniem. Viņš nav nedz bailīgs, nedz agresīvs. Kā pavadonis suns ir patīkams, paklausīgs un bezbailīgs visās dzīves situācijās. Īpašas prasības stabilam temperamentam ir:

•           Pašpārliecība un nosvērtība,

•           Vidējs temperaments (ieskaitot rotaļīgumu),

•           Vēlme pakļauties ,

•           Labas mācīšanās un iegaumēšanas spējas,

•           Nejūtība pret troksni.

FCI standarts Nr.145


Atpakaļ