banner

Vācu dogs

05.08.2016

ĪSS VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS: Par mūsdienu vācu doga priekštečiem var uzskatīt veco Bullenbeizeru (Buldogu), kā arī medību un meža cūku dzinējsuņus, kuri bija kaut kas vidējs starp angļu tipa spēcīgu mastifu un ātro un veiklo greihaundu. Ar vārdu dogs sākumā saprata lielu, spēcīgu suni bez jebkādas šķirnes piederības. Vēlāk nosaukumi tika konkretizēti, kā Ulmera dogs, angļu dogs, lielais dānis, dzinējsuns, mežacūku dzinējsuns un lielais dogs, klasificējot suņus pēc to krāsas un lieluma.
1878. gadā „Septiņu komiteja” tika izveidota Berlīnē, kurā apvienojās aktīvi audzētāji un eksperti ar doktoru Bodinusu kā vadītāju, kura nolēma klasificēt visas iepriekš nosauktās varietātes kā vācu dogus (lielos dāņus). Tādejādi tika likti pamati atsevišķas vācu šķirnes audzēšanai.

1880.gadā sakarā ar izstādi Berlīnē, tika izdots pirmais vācu doga šķirnes standarts. Kopš 1888.gada rūpes par standartu uzņēmās „Vācu dogu klubs” un tas gadu gaitā bieži tika pārskatīts. Šodienas standarts atbilst visām FCI prasībām.

KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: Vācu dogs savā dižciltīgajā izskatā apvieno lielu, spēcīgu, labi veidotu ķermeni ar lepnumu, spēku un eleganci. Spēks kopā ar dižciltību, harmonisko izskatu, proporcionālajām auguma līnijām, kā arī īpaši izteiksmīgo galvu padara vācu dogu līdzīgu cēlai statujai, nekad ne pārāk raupju vai rafinēti elegantu. Ideāli sabalansēts un ar skaidri izteiktu dzimuma dimorfismu. Viņš ir Apolons citu suņu šķirņu vidū.

UZVEDĪBA/TEMPERAMENTS: Draudzīgs, mīlošs un uzticīgs saviem īpašniekiem. Var būt rezervēts pret svešiniekiem, bet ir pašpārliecināts, bezbailīgs, viegli apmācāms, pakļāvīgs kompanjons un ģimenes suns, grūti provocējams un bez agresijas.

FCI STANDARTS NR.235


Atpakaļ