banner

Veterinārija

Kastrācija un sterilizācija

23.08.2017

Šīs procedūras, kuras var veikt vienīgi veterinārajā klīnikā, joprojām izraisa jautājumus un aizdomas dzīvnieku īpašnieku vidū. Kastrācija un sterilizācija daudziem šķiet biedējoša, pretdabiska iejaukšanās dzīvnieka dabiskajā ciklā. Taču jāatceras un jāsaprot, ka nesterilizēts dzīvnieks nav cilvēks, un ja viņa instinkti tiek slāpēti, bet tieksme visu laiku ierobežota, tas ir kaitīgāk un nežēlīgāk par sterilizāciju vai kastrāciju. Turklāt ir gadījumi, kad tas ir vienkārši nepieciešamas.

                   

Kāpēc tas ir jādara?

No sākuma, tiksim skaidrībā, kas ir kastrācija un sterilizācija.

Kastrācijas operāciju veic vīriešu dzimuma dzīvnieku pārstāvjiem: ķirurģiskā ceļā izņem abus sēkliniekus. Ja dzīvnieks ir kriptorhs, tad vienu.

Sterilizācijas operāciju veic sieviešu dzimuma dzīvnieku pārstāvjiem: ķirurģiskā ceļā izņem reproduktīvos orgānus ( olnīcas, dzemdi).

Kastrācija un sterilizācija aizvien paliek ļoti diskutējama un neviennozīmīga tēma dzīvnieku audzētāju, veterinārārstu un īpašnieku vidū. Tai ir gan piekritēji, gan noliedzēji. Pēdējie parasti ir dzīvnieku saimnieki-iesācēji, kuri maz interesējas par medicīnas iespējām dzīvniekiem. Cilvēki joprojām dzīvo, vadoties pēc novecojušiem stereotipiem un atklājumiem. Piemēram, vairāki joprojām tic tam, ka dzīvnieki pēc šīm ķirurģiskām procedūrām paliek nervozi un pat agresīvi. Vai arī pretējs viedoklis – pēc sterilizācijas vai kastrācijas dzīvnieks kļūst apātisks, slinks, vairāk guļ. Protams, šīs iejaukšanās negarantē, ka suns pārstās bēgt prom no mājām, vai kaķene vairs neņaudēs un neizdomās, ka nu ir iestājusies viņas grūtniecība. Bet arī kastrācijas un sterilizācijas mērķi galu galā ir citādāki. Noskaidrosim  tos gadījumus, kad šī operācija noteikti jāveic.

 

Kastrācija un sterilizācija ir nepieciešama, ja:

  •  jūs negribat pēcnācējus savam dzīvniekam;
  •  jūs neplānojat piedalīties izstādēs;
  •  rodas nepieciešamība slimības dēļ;
  •  dzīvnieka uzvedības problēmas ir saistītas ar hormoniem;
  •  dzīvniekam ir kriptorhisms.

Pirmais, un galvenais arguments par labu sterilizācijai un kastrācijai ir nevēlēšanās pavairot savu dzīvnieku un izmantot ciltsdarbā. Parasti ar ciltsdarbu nodarbojas kinologi, audzētāji, šķirņu entuziasti, kas pavairo dzīvniekus ar konkrētu mērķi: uzlabot attiecīgās sugas un šķirnes populāciju. Ja jūs nevēlaties nodarboties ar selekcijas darbu, visprātīgāk ir sterilizēt vai kastrēt savu mīluli.                                                                                                        

Līdzīgi ir ar izstāžu dzīvniekiem. Kaut gan pēdējā laikā ringā drīkst piedalīties arī kastrēti dzīvnieki, ja jūsu mērķis nav lutekļa spoža izstāžu karjera, un līdz ar to nereti piedalīšanās ciltsdarbā – kastrējiet vai sterilizējiet dzīvnieku.

Taču dažreiz sterilizēt vai kastrēt nākas arī izstāžu un vaislas dzīvniekus. Tas var notkit kādas smagas slimības rezultātā, iespējams, pēc dzemdībām. Šo operāciju tad jāveic steidzamā kārtībā, jo visbiežāk runa ir par dzīvnieka  dzīvību.

Bet par iemeslu kastrācijai un sterilizācijai var būt mājas lutekļa neciešama, nevaldāma uzvedība. Suņiem tā parasti izpaužas kā pārmērīga agresija, bēgšana prom, seksuāls uzbudinājums, viltus grūtniecība, mastīts. Kaķiem – teritorijas iezīmēšana, nepārtraukta ņaudēšana, bēgšana prom, viltus grūtniecība, u.c. Jāsaprot, ka dzīvnieks ne vienmēr uzvedīsies neadekvāti, agresīvi, bēgs prom un iezīmēs visus mājas kaktus. Dzīvnieku uzvedība ir saistīta ar pretējā dzimuma signāliem jeb meklēšanos, kas veicina destruktīvu, uzbudinātu uzvedību, un padara mierīgu mājas mīluli par īstu zvēru, kas dzimtas turpināšanas dēļ ir gatavs uz neiedomājamiem varoņdarbiem. Tieši tāpēc, lai neprovocētu šo, uz instinktiem balstīto uzvedību, mājas mīlulis būtu jākastrē vai jāsterilizē.

 

Kas mainās?

Viennozīmīgi, saimnieka un viņa mīluļa dzīve kļūst mierīgāka. Suņi parasti paliek vieglāk valdāmi, labāk klausa, mazāk agresīvi reaģē uz sava dzimuma pārstāvjiem. Mazāk iesaistās kašķos. Arī kuces pārstāj rādīt seksuālu uzvedību, tās pārstāj meklēties, līdz ar to uzstājīgi “prasīt” līgavaini. Ja bija viltus grūtniecības, tās vairs nebūs, arī piens dziedzeros vairs nebriedīs, jo neizdalās tā  stimulācijai nepieciešamie hormoni. Kaķi pārstāj iezīmēt teritoriju, nekliedz, tāpat kā kaķenes – vairs neskrien prom runča meklējumos un nemeklējas. Kļūst mierīgāki, ilgāk dzīvo.

Veicot kastrācijas vai sterilizācijas operācijas, pazūd dažādu nopietnu saslimšanu risks. Piemēram, dzīvnieks vairs vienkārši nevar saslimt ar piometru, vai dzemdes, olnīcu, sēklinieku vēzi.

Uzturēt dzīvnieku paliek vienkāršāk – nav jādomā par to brīvsoli, kuces nav jāved pastaigā īsā pavadā un ar nemitīgu skatīšanos apkārt, kad parasti tas notiek divas reizes gadā.

Atcerieties! Kastrācija un sterilizācija nav brīnumlīdzeklis, un noteikti nav instruments kā cīnīties ar nevēlamu dzīvnieka uzvedību. Ne vienmēr agresīva uzvedība pazudīs, jo tā var nebūt saistīta ar hormonu testosteronu, bet gan ar bailēm vai nepareizu audzināšanu. 

Diezgan izplatīts it mīts par to, ka kastrēts/sterilizēts dzīvnieks paliek apātisks, miegains, slinks. Daudz kas ir atkarīgs no dzīvnieka ģenētikas, personīgā rakstura, ieradumiem. Zinātnieki uzsver, ka būtiskas izmaiņas dzīvnieka uzvedībā pēc kastrācijas vai sterilizācijas nenotiek, arī viņa paradumos, kas saistīti ar ēšanu, gulēšanu, pastaigām. Var mainīties attieksme pret ārējiem kairinātājiem, un, protams pakāpeniska dzimumtieksmes samazināšanās. Taču tam ir vajadzīgs laiks, jo uzreiz pēc operācijas  zāles suns ar augstu testosterona līmeni asinīs nekļūs par draudzīgu nebēdni. Seksuālie instinkti pazūd pakāpeniski. Bet līdz galam var arī nepazust. Tādēļ, ja iegādājoties dzīvnieku, esat jau nolēmuši to kastrēt/sterilizēt, dariet to bērnība, negaidiet, kamēr dzīvnieks nobriest un viņa uzvedībā parādās nevēlamas iezīmes. Rezultāts ir atkarīgs arī no dzīvnieka vecuma, kad tam veic operāciju.

Par šo tēmu gan pašlaik pastāv dažādi viedokļi. Piemēram, agrāk tika uzskatīs, ka runčus vislabāk kastrēt pirms 6 mēnešu vecuma, kaķenes – pirms 8. Šobrīd veterinārārsti neiesaka steigties, jo kastrējot vai sterilizējot dzīvnieku pārāk agri, kad vēl nav īsti sācies, un, protams, beidzies dzimumattīstības posms, šai darbībai var būt arī nepatīkamas sekas. Sekas var izpausties kā proporcionāli ķermenim neattīstīta galva, arī citas ķermeņa daļas; smalka, bērnišķīga balss, bērnišķīgs raksturs, dzīvnieks var gan vizuāli, fiziski, gan garīgi un psiholoģiski palicis neattīstījies līdz galam, ja kastrāciju vai sterilizāciju veic nepareizā vecumā.

Suņi nobriest vēlāk par kaķiem, tāpēc arī kastrāciju un sterilizāciju veic vēlāk. Taču pirms operācijas ir noteikti jāapmeklē savs veterinārārsts, kurš ieteiks pareizo šīs ķirurģiskās manipulācijas laiku.

Savukārt, ja šīs operācijas veic vēlu, jau pieaugušā vecumā, pārmaiņas dzīvnieka dzīvē var būt saistītas vien ar dzimumtieksmes samazināšanos un meklēšanās beigšanos kucēm, kaķenēm. Fiziskas izmaiņas nebūs acīmredzamas, arī psiholoģiskās nebūs tik izteiktas.

Veterinārārsti iesaka sterilizēt mīluli pirms pirmās meklēšanas, vai pāris mēnešus pēc tās. Nevajadzētu veikt operāciju, kad dzīvnieks meklējas. Asins zudums būs pārāk liels, un tas var kaitēt veselībai.

 

Nekastrēti/nesterilizēti dzīvnieki:

  • bēguļo, mēdz aizklīst;
  • var būt agresīvi, neparedzami pretējā dzimuma meklēšanās dēļ;
  • partnera trūkuma dēļ dzīvnieki var neēst, destruktīvi uzvesties, mest spalvu, tievēt, utt.
  • partnera trūkuma dēļ var iezīmēt teritoriju;
  • ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar dzimumorgānu vēzi, piometru;
  • partnera trūkuma dēļ mātītēm var iestāties viltus grūtniecība un mastīts;
  • var laist pasaulē negaidītus un neplānotus dzīvniekus, kuru liktenis var būt bēdīgs., utt.

 

Kastrēti/sterilizēti dzīvnieki:

  • ir mierīgāki par nekastrētiem/nesterilizētiem sugas brāļiem, jo tiem nav seksuālo instinktu;
  • ilgāk saglabā bērnišķīgu raksturu;
  • nav pakļauti daudzām ar dzimtas turpināšanu saistītām slimībām;
  • neiezīmē teritoriju ar īpatnējas smakas iezīmēm;
  • nav pakļauti viltus grūtniecībai un mastītam;
  • var būt mazāk dominanti vai agresīvi, ja šī problēma saistīta ar paaugstinātu hormona testosterona līmeni. 

Anna Čeiča-Sultane 


Atpakaļ