banner

Veterinārija

Suņu un kaķu radzenes slimības

12.11.2019

Katru dienu dzīvnieka saimnieks pavada laiku ar savu mīluli: baro, rotaļājas, ved pastaigā. Un ja dažreiz iespējams palaist garām kādas uzvedības, vai vispārējas labsajūtas izmaiņas, pamanīt tās vēlāk, tad acīm mēs noteikti vienmēr pievēršam uzmanību. Piemēram, ja acis palika nespodras, vai arī radzene palika duļķaina, vai uz acs konjunktīvas radās tūska vai apsārtums. Mūs uztrauks arī tas, ja dzīvnieks piemiedz aci, vai vispār tur to aizvērtu.  Acīmredzami, dzīvnieka saimnieks pamanīs sašaurinātu zīlīti, bailes no gaismas, asarošanu, blefarospazmas (plakstiņu spazmas). Visas augstāk minētās klīniskās pazīmes norāda uz radzenes iekaisumu, kas ir diezgan bieži sastopams starp dzīvniekiem.

Radzene ir acs ārējā apvalka daļa, normālā stāvoklī tai jābūt caurspīdīgai, bez redzamiem asinsvadiem. Suņu un kaķu radzene sastāv no četriem slāņiem. Augšējāis epitēlija slānis sastāv no dažām šunu rindām, kuras ātri atjaunojas un reģenerējas, barojot un uzturot optimālu radzenes mitruma līmeni. Tālāk atrodas radzenes stroma – visbiezākais slānis, kas satur kolagēna škiedras un daudz nervu galu, tāpēc stromālās čūlas dzīvniekiem ir sāpīgas un izraisa blefarospazmas un asarošanu. Visizturīgākais radzenes slānis ir  stromai sekojošā Descemē membrāna. Ja tā atkailinās traumas dēļ, ir acsābola perforācijas risks, tādēļ šādā gadījumā būs obligāta ķirurģiska iejaukšanās.  Un, visbeidzot, radzenes iekšienē, atrodas endotēlijs, kas izvada no radzenes lieko šķidrumu un atbild par tās caurspīdīgumu.  

Тādējādi, radzene palīdz aizsargāt acs iekšējās struktūras un spēlē nozīmīgu lomu gaismas fokusēšanai uz tīklenes, kas, savukārt, ir labas redzes pamatā. Tāpēc tālāk – neliels ieskats suņu un kaķu radzenes saslimšanās, kuras ir bieži sastopamas veterinārārstu praksē.

Šķiet, visiplztītākā kaite ir radzenes mehāniskais bojājums. Viegls traumas veids ir radzenes erozija, kad tiek savainots radzenes epitēlijs,  parasti sadzīst 3-5 dienu laikā bez īpašas medikamentozas terapijas.  Turpretī, visbīstamākais ir radzenes iekļūstošais bojājums, kad ir skarti visi tās slāņī un iekšējās acs kameras šķidrums tek ārā, attīstās hifēma (asinis acs priekšējā kamerā), tiek bojāta varavīksnene, acs kristāliņš. Kīniski dzīvniekam novēro plakstiņu spazmas, asarošanu, zīlītes sašaurināšanos. Šajā gadījumā palīdzība ir neatliekama un ķirurģiska.  

Bieži, kad ir dziļas brūces, pateicoties kolagēnu fermentiem, baktēriju toksīniem, radzene tiek iznīcināta, sāk veidoties čūlas un audu līze. Trīs diennakšu laikā attīstās korneālais sindroms, blefarospazmas, bailes no gaismas, asinsvadu perikorneālā infekcija. Radzene zaudē caurspīdīgumu, spodrumu, jutīgumu. Defektam ir tendence ātri attīstīties, tādēļ medikamentozai, un dažreiz pat ķirurģiskai ārstēšanai jābūt nekavējoties. Pretējā gadījumā, kā rezultāts var būt panoftalmīts (visu acs audu un membrānu iekaisums),  leikoma (necaurspīdīgas radzenes rētas),  fistula, caur kuru izdalās šķidrums. Ir vērts atzīmēt, ka čūlu cēlonis var būt ne tikai inficētas radzenes traumas, bet arī tā saucamie, endogēnie cēloņi, tādi kā: infekcijas procesi (herpesa vīruss), avitaminozes ( B1, B2, PP gipovitaminozes), asaru produkcijas samazinājums (sausais suņu keratokonjunktevīts), plakstiņu pataloģiju gadījumi (ielocīšanās, plakstiņu audzēji), spropstu ektopija, distrihiāze. Tādēļ svarīgi diagnosticēt un novērst cēloņus, lai čūlu ārstēšana būtu veiksmīga.

Atsevišķi iedala īpašu čūlu veidu, kas pārsvarā sastopas starp suņiem. Tā ir tā saucamā bokseru čūla, vai recidivējošā erozija, vai refraktārā radzenes čūla, kura ir grūti ārstējama, dēļ bojātas saiknes starp epitēlija šūnām un stromu. Šādā gadījumā medikamentozo ārstēšanu apvieno ar ķirurģisko (tiek veikta punktu keratotomija, lai iznīcinātu radzenes stromas kolagēnu, kas kļūs par pamatu migrējoša epitēlija nostiprināšanai).

Nākamās divas izmaiņas radzenē, kuras ir jāatšķir, ir distrofija un radzenes deģenerācija.

Parasti distrofijas ir divpusējas (viena acs var tikt skarta ātrāk par otru), simetriskas, iedzimtas ,skartās šķirnes: Aļaskas malamuts, angļu toiterjers, bīgls, bišons frisē, bārdainais kollijs, veimārietis, zeltainais retrīvers,  mastifs, vācu aitu suns, pūdelis, samojeds, vipets, čivava, Kavaliera Kinga Čārlza spaniels, miniatūrais pinčers, īru vilku suns, u.c.),  beziekaisuma saslimšanas, izpaužas kā fokāls, labi ierobežots balts vai metālveidīgs bojājums, bieži subepitālajā vai priekšējā radzenes stromā (visi slāņi tiek skarti tādām šķirnēm, kā: Sibīrijas haskijs, erdelterjers, pointers). Infiltrāts radzenē sastāv no holesterīna, fofolipīdu un neitrālo tauku savienojuma. Suņi neizjūt diskomfortu, ja netiek skarts epitēlijs. Nav ieteicams izmantot audzēšanas programmā dzīvniekus, ar ļaundabīgām stromālām distrofijām.

Radzenes deģenerācija, savukārt, var skart vienu vai abas acis, bieži ir nesimetriska, vai tikt novērota radzenes čūlainība un vaskularizācija. Īpaši bīstama ir endoteliālā deģenerācija, kurai raksturīga endoteliālo radzenes šūnu zaudēšana, ar vēlāk sekojošu tūsku (bieži tiek novērota tādām šķirnēm, kā: Bostonas terjers, takši, čivavas). Izņemot lipīdus un holesterīnu, radzenes deģenerācijas gadījumā var veidoties kaļķa atlikumi. Cēlonis ir sistēmiskajās saslimšanās (hipoterioze, pankreatīts, cukura diabēts, D hipervitaminoze, hiperkalķiemija, hiperlipoproteinēmija, Kušinga sindroms, u.c.), tāpēc ir obligāti jāveic sistēmiskus dzīvnieka izmeklējumus. 

Gribētos atzīmēt vēl vienu radzenes infiltrāciju – melanocitami, suņiem, tā saucamo radzenes melanozi vai radzenes pigmentāciju, vai pigmentāro keratītu (pigmentācija veidojas normālu melanocitu migrācijas ceļā, no limba uz radzenes epitālo slāni vai virspusējo stromas slāni, iekaisuma procesā). Tā nav patstāvīga saslimšana, bet gan hroniska radzenes iekaisuma vai bojājuma sekas. Biežī tiek novērota tādām šķirnēm, kā: mopsis, pekinietis, dēļ deguns rievas iekaisuma no spalvām, vai arī apakšējā plakstiņa iekšējā kaktiņa ieliekuma dēļ. Pigmentācijas cēlonis var būt arī  pannus jeb virspusējs imūnnosacīts keratīts (šī patoloģija ir nosacīta ar hroniskiem, infekcioziem konjunktīvas procesiem, kā organisma autoimūnam reakcijām, visbiežāk tiek novērota aitu suņiem un to jaukteņiem, kā arī greihaundiem, erdelterjeriem) vai SKK = sausais keratokonjunktivīts (saslimšana, kura izpaužas kā primāro asaru dziedzeru  nespēja funkcionēt, dažādu iemeslu dēļ; nosliece ir angļu buldogiem, Vesthailendas baltajiem terjeriem, Jorkšīras terjeriem, u.c.). Pigmentācijas pannusa gadījumā uz radzenes tiek novēroti asinsvadi, tūskas, infiltrāti, bet SKK gadījumā, grūti ārstējami ar antibiotikām, gļotaini vai strutaini izdalījumi.

Kaķiem ir raksturīgi pārsvarā vīrusu izcelsmes konjunktivīti (herpesvīrusa infekcija FHV-1). Šī apstākļa dēļ veidojas radzenes nekroze vai korneālais sekvestrs, kas izpaužas kā tumši brūns līdz melns plankums uz radzenes (biežāk tiek novērots burmām, Persijas un Himalajas šķirnes kaķiem).  Klīniski tiek novērotas vāji izteiktas blefarospazmas un gļotaini, strutaini nelieli izdalījumi. Sekvestrs tiek  ārstēts , to likvidējot.

Vēl viens sindroms, kas tiek novērots kaķiem, ir eozinofīlais keratokonjunktivīts, kas raksturojas ar nepareizas formas un neviendabīgu virsmu bojājumiem uz radzenes, no rozā līdz baltai krāsai. Tiek ārstēts medikamentozi ar kortikosteroīdiem preparātiem un imūnstimulātoriem.

Apkopojot augstāk minēto informāciju, var secināt, ka radzenes saslimšanas suņiem un kaķiem var būt dažāda rakstura, un, savukārt, arī to parādīšanās cēloņi – kā ekzogēnās, tā arī endogēnās, ir arī imūnnoteiktās, iedzimtās un iegūtās. Savukārt, klīniskās izpausmes bieži vien ir līdzīgas: tiek novērotas blefarospazmas, bailes no gaismas, asarošana, radzenes saduļķojums,  var gadīties arī mioze (zīlītes sašaurināšanās), tūska un konjunktīvas un sklēras hiperēmija, virspusēja un dziļa radzenes vaskularizācija. Tādēļ ir ļoti svarīgi pie pirmajiem radzenes iekaisuma simptomiem nenodarboties ar pašārstēšanos, bet vērsties pēc veterinārās palīdzības, jo daži medikamenti var kaitēt un provocēt nopietnas komplikācijas pie turpmākas ārstēšanas (piemēram, nav pieļaujama kortikosteroīdu medikamentu lietošana radzenes čūlas gadījumā, tie traucē dzīšanas procesu, var izsaukt superinfekciju ar sēnītēm un citām baktērijām!). Maksimums, ko var izdarīt mājas apstākļos, mitrināt aci ar mākslīgo asaru pilieniem.

Esiet vērīgi un sargājiet mūsu mazāko brāļu redzi!

 

Izmantotās literatūras saraksts:

  1. David J. Maggs, Paul E. Miller and Ron Ofri. Slatter`s Fundamentals of Veterinary Ophthalmology, 2018, 6th edition
  2. Рональд К. Риис. Офтальмология мелких домашних животных. Москва, «Аквариум» 2006 г.
  3. https://www.activestudy.info/bolezni-rogovicy-glaza-selskoxozyajstvennyx-i-domashnix-zhivotnyx/
  4. https://zooinform.ru/vete/articles/distrofii-rogovitsy/
  5. https://zooinform.ru/vete/articles/melanoz_rogovitsy_u_sobak/

Atpakaļ